Baznīcai ir jābūt atklātai un brīvi jāsaka lietas

„Baznīcai ir jābūt atklātai un brīvi jāsaka lietas,” mudināja pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē. Atsākot publisko rīta dievkalpojumu svinēšanu Svētās Martas nama kapelā, Francisks norādīja, ka tikai Svētais Gars spēj mainīt mūsu attieksmi, mūsu dzīves vēsturi un piešķirt drosmi.

„Mēs nedrīkstam klusēt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši,” vadoties pēc šī apustuļu Pētera un Jāņa norādījuma, pāvests attīstīja Svētās Mises homīliju. Pēteris un Jānis, pēc tam, kad tika ieslodzīti cietumā, saņēma brīdinājumu no priesteriem, lai tie vairs nerunā Jēzus vārdā. Taču abi Kristus mācekļi turpināja to darīt un atgriezušies pie brāļiem, iedrošināja tos sludināt Dieva Vārdu ar atklātību. Pāvests teica:

„Arī šodien Baznīcas vēsts ir atklātības gājuma vēsts, kristīgās drosmes vēsts. Šiem diviem, kā saka Bībele, vienkāršajiem, bez izglītības, piemita drosme. Tas ir viens vārds, ko var tulkot kā „drosme, „atklātība”, „brīvība runāt”, „nebaidīties teikt lietas”... Tas ir vārds, kam oriģinālā ir daudzas nozīmes. No bailēm viņi pārgāja uz atklātību, uz drosmi brīvi teikt lietas.”

  Pāvests pievērsās šīsdienas Evaņģēlija lasījumam, kur tiek atstāstīts diezgan noslēpumains dialogs, kas norisinās starp Jēzu un Nikodemu par „otro piedzimšanu”, par „jauno dzīvību, kas atšķiras no pirmās”. Svētais tēvs pasvītroja, ka arī šai stāstā, šai atklātības ceļā, īstais varonis ir tieši Svētais Gars, jo tikai Viņš vienīgais spēj piešķirt šo žēlastību sludināt Jēzu Kristu.

„Un šī sludināšanas drosme ir tā, kas mūs atšķir no vienkārša prozelītisma. Mēs netaisām reklāmu, saka Jēzus Kristus, lai iegūtu vairāk biedru savā garīgajā dzīvē. Tas nav vajadzīgs. Tas nav kristīgi. Tas, ko dara kristietis, ir drosmīgi sludināt, un Jēzus Kristus sludināšana caur Svēto Garu izraisa izbrīnu, kas liek mums iet uz priekšu”.

Francisks norādīja, ka tā visa virzītājs ir Svētais Gars. Kad Jēzus runā par „jauno piedzimšanu”, Viņš liek mums saprast, ka Gars ir tas, kurš mūs izmaina, kas kā vējš, var nākt no jebkuras puses un mēs dzirdam tā balsi. Tikai Gars spēj mainīt attieksmi, mainīt mūsu dzīves vēsturi, mainīt piederību. Gars bija tas, kurš deva šo spēku arī vienkāršajiem un neizglītotajiem vīriem Pēterim un Jānim – šo spēku sludināt Jēzu Kristu līdz pat pēdējai liecībai – līdz moceklībai.

„Kristīgās drosmes gājums ir žēlastība, ko dod Svētais Gars. Ir daudzi ceļi, kurus varam iet, arī tādi, kas dod mums zināmu drosmi. „Bet, skaties, cik viņš drošs! Kādu lēmumu viņš ir pieņēmis! Un paskaties uz šo, cik labi viņš ir sastādījis plānu, noorganizējis lietas, kāds malacis!” Tas palīdz, taču tas ir kaut kā lielāka – tas ir Svētā Gara instruments. Ja nav Gara, mēs varam darīt daudz ko, varam daudz strādāt, taču tas nekam nekalpo.”

Pāvests piebilda, ka Baznīca pēc Lieldienām gatavojas saņemt Svēto Garu. Tāpēc Svētajā Misē, celebrējot Jēzus nāves un augšāmcelšanās noslēpumu, viņš aicināja atcerēties visu Pestīšanas vēsturi un lūgt žēlastību saņemt Svēto Garu, lai Viņš dod mums īstu drosmi sludināt Jēzu Kristu.

I. Šteinerte/VR