Apspiesto bērnu vaimanas kliedz uz debesīm

Netaupīsim spēkus, lai bērni savās ģimenēs vienmēr justos pieņemti un mīlēti – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sanākušos svētceļniekus. Katehēžu cikla par ģimeni ietvarā 8. aprīlī Francisks turpināja runāt par bērniem. Šoreiz viņš pievērsās bērnu ciešanām, ko tie piedzīvo dažādās pasaules malās. Kā tad ir ar cilvēktiesību un bērnu tiesību svinīgo deklarāciju ievērošanu, ja mēs, pieaugušie, savu pašu kļūdu dēļ sagādājam bērniem ciešanas? – jautāja pāvests. Bērni nekad nav „kļūda”! – viņš uzsvēra. Pāri darījumi bērniem kliedz uz debesīm un ir rājiens mūsu izveidotajai sistēmai.

„Daudzi bērni jau no paša sākuma tiek atstumti un pamesti. Viņiem tiek atņemta viņu bērnība un nākotne. Kāds, it kā attaisnodamies, uzdrošinās pat teikt, ka, ļaujot viņiem piedzimt, pieļāva kļūdu. Tas ir apkaunojoši!” – sacīja Francisks. „Lūdzu, neuzvelsim savas vainas bērniem! Bērni nekad nav „kļūda”. Viņu izsalkums nav viņu vaina. Viņu nabadzība un viņu trauslums nav viņu vaina. Tā nav bērnu vaina, ja viņi tiek atstāti. Cik gan daudzi bērni tiek pamesti uz ielas! Arī tas, ka viņiem nav izglītības, viņi nav mācīti, nav viņu vaina. Cik daudzi bērni nezina, kas ir skola! Gluži otrādi, tie ir iemesli tam, lai mēs viņus vēl vairāk mīlētu”.

Pāvests atgādināja, ka visi pieaugušie ir atbildīgi par bērniem. Katram pienākas darīt visu iespējamo, lai izmainītu iepriekš minēto situāciju. Katrs bērns, kurš tiek pamests, atstāts, dzīvo uz ielas, ubagojot, kuram nav iespēju iet skolā, saņemt medicīnisko aprūpi, kliedz uz Dievu un ir rājiens sistēmai, ko mēs, pieaugušie, esam radījuši. Diemžēl, šie bērni kļūst par noziedznieku upuriem. Tie viņus izmanto, iesaistot narkotiku tirdzniecībā, karos un vardarbībā. Bērni cieš arī pārtikušajās zemēs – atzina Svētais tēvs. Tā iemesls ir krīzes ģimenēs, trūkumi izglītības sistēmā un nereti necilvēciskie dzīves apstākļi. Jebkurā gadījumā runa ir par nolaupīto bērnību. Tomēr neviens no šiem bērniem nav aizmirsts Debesu Tēva priekšā! Neviena viņu asara neies zudumā! Savā laikā Jēzus norāja savus mācekļus, kuri neļāva vecākiem nest bērnus pie Viņa, lai Viņš tos svētītu: „Laidiet bērniņus un neliedziet viņiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesu valstība” (Mt 19, 14). Komentējot šos vārdus, Francisks pauda prieku par šo vecāku paļāvību un Jēzus sniegto atbildi. „Kā es gribētu, lai tas, kas te teikts, kļūtu par īstenību visiem bērniem!”, viņš piebilda. „Tā ir taisnība”, atzina pāvests, „ka bērniem ar lielām grūtībām bieži vien atrodas ļoti brīnišķīgi vecāki, kuri ir gatavi uz visiem upuriem un jebkāda veida nesavtību. Tomēr šos vecākus nedrīkstētu pamest vienus!” Svētais tēvs aicināja sabiedrību palīdzēt šiem vecākiem un atbalstīt viņu pūles.

Viņš arī atgādināja, ka attiecībā uz bērniem, nekad nedrīkstētu lietot šādas atrunas: „Galu galā, mēs taču neesam nekāda labdarības organizācija”, „katrs var darīt ar savām personīgajām lietām to, ko grib”, „ļoti žēl, mēs neko nevaram darīt”. Ļoti bieži bērni kļūst par upuriem un cieš no tā, ka vecāki spiesti strādāt niecīgi apmaksātu darbu un garas stundas. Bērni „maksā” arī par nenobriedušu vecāku laulību savienību vai par bezatbildīgu šķiršanos. Katehēzes noslēgumā pāvests brīdināja, ka ar bērniem nedrīkst jokot! Mēs neesam pilnīgi, pieļaujam dažādas kļūdas, tomēr, kad runa ir par bērniem, tad pieaugušajiem nevienu upuri nevajadzētu uzskatīt par pārāk lielu, lai parūpētos par bērnu labumu.

Sveicot franču un angļu svētceļniekus, Francisks mudināja būt par Augšāmcēlušā Kristus, Viņa mīlestības un žēlsirdības lieciniekiem savās ģimenēs un darba vietās. Vēršoties pie arābu valodā runājošajiem kristiešiem, Svētais tēvs aicināja lūgties par visiem bērniem, kuri cieš no ģimenes problēmām, kariem un vajāšanām. Viņš aicināja lūgties, lai Kungs tos sargā no ikviena ļaunuma, atmodina pieaugušo iemigušās sirdsapziņas un akmens sirdis pārvērš miesas sirdīs, lai tādējādi nevienam bērnam netrūktu mīlestības un gādības.

J. Evertovskis / VR