Žēlsirdība – pāvesta Franciska mācības atslēgas vārds

Pāvests grib rādīt cilvēkiem, kāds ir Evaņģēlija ceļš, lai tiktu galā ar ļaunumu, kas ir tik ļoti pārņēmis pasauli. Tāpēc bibliskais termins „žēlsirdība” ir kļuvis par viņa atslēgas vārdu jeb paroli – tā komentējot Svētā tēva lēmumu par Žēlsirdības gada pasludināšanu, norāda Pontifikālās Laterāna universitātes morālteoloģijas pasniedzējs, pr. Mauro Kocoli. Žēlsirdībai veltītais jubilejas gads būs žēlastības laiks – viņš saka. Dievs ir žēlsirdīgs pret cilvēku. Pasludināt šādu gadu nozīmē pievērst uzmanību Dieva primātam. Tā būs iespēja katram ticīgajam aizvien vairāk līdzināties Kungam un kļūt žēlsirdīgiem tāpat kā Viņš ir žēlsirdīgs. Morālteoloģijas docētājs atgādina, ka akcentēt žēlsirdību nenozīmē noliegt vai mazvērtēt grēku. Evaņģēlijs māca, ka ļaunums ir uzvarams. Akcentēt žēlsirdību nozīmē atgādināt grēciniekam, ka viņam vienmēr ir atgriešanās ceļš. Lai tiktu galā ar fizisko un morālo ļaunumu, kas šodien ir pārņēmis pasauli, ir vajadzīga šī žēlastība.

Pr. Kocoli arī skaidro, ka nav žēlsirdības bez atgriešanās. Žēlsirdība vienmēr pamudina cilvēku atzīt savu grēku un to nožēlot. Dievs vienmēr dāvā atgriešanās žēlastību. Taču atgriešanās nevar notikt bez cilvēka brīvas piekrišanas. Pāvests Francisks grib mums atgādināt praviešu un paša Jēzus vārdus: „Es gribu žēlsirdību, nevis upurus”. Dieva žēlsirdība ir būtiski saistīta ar mūsu dzīves jēgu. Tieši šī žēlsirdība ir tā, kas piešķir dzīvei jēgu. Tā ļauj mums justies mīlētiem, apzināties, ka katrs cilvēks ir Dieva mīlēts. Šī apziņa palīdz mums ticēt nākotnei, piedot, cerēt un mīlēt.

J. Evertovskis / VR