Nekļūt par „kristiešiem jā, bet...”

„Lai žēlastība, ko sev līdzi nes Svētā nedēļa, kristiešiem nekritizējot un bez iebildumiem palīdz pieņemt palīdzību, ko Dievs viņiem dāvā, kā arī veidu, kādā Viņš to sniedz,” novēlēja pāvests otrdienas rīta dievkalpojumā. Homīlijā teikto mācību Svētais tēvs balstīja uz šīsdienas liturģiskajiem lasījumiem. Francisks izcēla, ka tajos tiek runāts par „garīgajām kaprīzēm” Dieva priekšā, kurš tūkstoš veidos piedāvā pestīšanu. Tikai tāpēc, ka esam cilvēki, kuri nespēj pieņemt „dievišķo stilu”, noskumstam un ieslīgstam kurnēšanā. Pāvests uzsvēra, ka tā ir kļūda, ko šodien pieļauj daudzi kristieši – gluži tāpat kā Bībeles stāstā to dara ebreju tauta, kas tika paglābta no verdzības. 

Pāvests vadījās pēc Skaitļu grāmatā piedāvātās epizodes – pie tās, kurā ebreji dumpojas pret grūtībām, ko sagādā bēgšana tuksnesī, pret vieglo mannas barību, un sāk kurnēt pret Dievu. Daudzus no viņiem sakož un nogalina indīgas čūskas. Tikai Mozus lūgšana, kurš par viņiem aizbildināja un uzstādīja vara čūsku – Krusta simbolu, kurā tiks piekalts Kristus, kļūs tiem, kas to uzlūko, par glābiņu no indes:

„Cik daudzus, daudzus saindētos dzīves neapmierinātības dēļ atrodam arī mūsu, kristiešu vidū. Jā, Dievs patiešām ir labs, bet kristieši... . Kristieši, kuri tā arī nespēj atvērt sirdi Dieva pestīšanai, kuri vienmēr uzstāda nosacījumus. „Jā, bet šādā veidā! Jā, jā, es gribu būt atpestīts, taču pa šo ceļu! Sirds tādējādi kļūst saindēta.””

Pāvests teica, ka arī mēs daudzreiz sūrojamies, ka mums ir apnicis dievišķais stils. „Nepieņemt Dieva dāvanu ar Viņa stilu – tas ir grēks,” uzsvēra pāvests, „tā ir inde”. Tā saindē mūsu dvēseli, atņem prieku, neļauj iet. Un Jēzus atrisina šo grēku, uzkāpdams Kalvārijā:

„Viņš pats uzņem uz sevi indi, grēku un kļūst paaugstināts. Šis dvēseles remdenums, šie kristieši tikai pa pusei, kristieši jā, bet... Šis entuziasms, uzsākot Kunga ceļu, bet vēlākā neapmierinātība... Tā var tikt dziedināta tikai raugoties uz Krustu, raugoties uz Dievu, kurš uzņemas mūsu grēkus: arī mans grēks ir tur.”

Homīlijas noslēgumā pāvests ar rūgtumu sacīja, ka šodien tik daudzi kristieši mirst savu skumju, savas kurnēšanas, savas Dieva stila negribēšanas tuksnesī:

„Paraudzīsimies uz čūsku, uz indi Kristus miesā, uz visu pasaules grēku indi, un lūgsim žēlastību pieņemt smagus brīžus. Pieņemt dievišķo pestīšanas stilu, pieņemt arī šo, tik vieglo ēdienu, pret kuru kurnēja ebreji, pieņemt lietas... Pieņemt ceļus, pa kuriem mūs uz priekšu ved Kungs. Lai šī Svētā nedēļa, kas sāksies svētdien, palīdz mums iziet no kārdinājuma kļūt par „kristiešiem jā, bet...”.

I. Šteinerte/VR