Baznīcas misija – būt Dieva žēlsirdības lieciniecei

Kā Baznīca varētu aizvien labāk liecināt par Dieva žēlsirdību? Kā padarīt skaidrāku tās misiju? – par šiem jautājumiem pāvests ir bieži domājis, kā to pats atzina 13. marta pievakarē uzrunājot uz gandarīšanas liturģiju Svētā Pētera bazilikā sapulcējušos ticīgos. Kā jau ziņots, šīs liturģiskās ceremonijas laikā viņš pasludināja Dieva žēlsirdībai veltītu jubilejas gadu, kas sāksies 8. decembrī, Dievmātes Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos. Franciska izvēli izskaidro iepriekš izvirzītie jautājumi. Homīlijā viņš mudināja visus ticīgos, un jo sevišķi biktstēvus, būt žēlsirdīgiem. Visai Baznīcai ir vajadzīga žēlsirdība, jo visi esam grēcinieki – viņš sacīja. Jubilejas gads būs iespēja piedzīvot prieku par no jauna sastapto Dieva žēlsirdību un dalīties šajā priekā ar saviem līdzcilvēkiem, nesot mierinājumu katram mūsdienu cilvēkam.

Baznīcas misija – būt par Dieva žēlsirdības liecinieci. Lai šo misiju īstenotu, katram jāsāk ar sirds atgriešanos. Ikvienam savā dzīvē ir jāpiedzīvo, ka Dievs ir žēlsirdīgs, kā to piedzīvoja grēciniece, par ko runā evaņģēlists Lūkass (sal. Lk 7, 36-50). Katrs šīs sievietes žests liecina par mīlestību un pauž viņas vēlēšanos iegūt nesatricināmu pārliecību par piedošanas saņemšanu. Šī pārliecība ir skaista, un Jēzus to viņai sniedz – sacīja pāvests, atgādinot, ka liela ir Dieva mīlestība. Ja šī sieviete, kas bija grēciniece, rīkojās no visas sirds, tad to pašu nevar teikt par farizeju Sīmani. Viņš paliek formālu attiecību līmenī. Formāla mīlestība ir slikta lieta – atgādināja Francisks. Sīmanis atsaucas tikai uz taisnīgumu. Viņš paliek virspusējā līmenī. Viņš nespēj ielūkoties sirds dziļumos. Uz ko aicina mūs Jēzus? Jēzus mūs aicina nekad neapstāties pie tā, kas ir virspusējs, sevišķi, kad mums ir darīšana ar otru cilvēku! Mēs esam aicināti saskatīt otrā cilvēkā visu to labo, uz ko viņš ir spējīgs. Jo lielāks ir grēks, jo žēlsirdīgākai jābūt Baznīcai pret tiem, kuri meklē atgriešanos. Francisks uzsvēra, ka neviens cilvēks nevar būt izslēgts no Dieva žēlsirdības. Tāpēc arī Baznīcas durvīm jābūt plaši atvērtām visiem, kuri meklē piedošanu un mieru. Šī gada 8. decembrī, atklājot Žēlsirdības gadu, notiks arī Svētā Pētera bazilikas Svēto durvju atvēršana.

Pāvests Francisks sava pontifikāta divu gadu laikā ir daudzreiz runājis par Dieva žēlsirdību. Apustuliskajā pamudinājumā „Evangelii gaudium” vārds „žēlsirdība” parādās 31 reizi. Uzrunājot uz lūgšanu „Kunga eņģelis” 2013. gada 15. septembrī Svētā Pētera laukumā sanākušos svētceļniekus, viņš sacīja: „Dievs priecājas, dāvājot piedošanu. Žēlsirdība ir īstais spēks, kas var cilvēku un pasauli izglābt no ‘vēža’, proti, no grēka, morālā ļaunuma un garīgā ļaunuma”. Svētais tēvs toreiz piebilda, ka tikai mīlestība piepilda tukšumu, visas tās negatīvās aizas, ko ļaunums paver sirdī un cilvēces vēsturē. Tikai mīlestība var to panākt, un Dievs par to priecājas. Viņš arī atgādināja, ka nepietiek tikai ar baušļu ievērošanu, bet ir svarīgi, lai mēs būtu žēlsirdīgi. „Ja mūsu sirdī nav žēlsirdības, ja nav piedošanas prieka, tad mēs neesam vienotībā ar Dievu pat ja ievērojam visus baušļus, jo mīlestība ir tā, kas glābj, nevis tikai baušļu ievērošana”. Kādā citā reizē, vēršoties pie Romas diecēzes priesteriem, Francisks paskaidroja, ko nozīmē būt patiesi žēlsirdīgiem. Tas nozīmē uzņemties rūpes par otru cilvēku, prast viņu uzmanīgi uzklausīt, izturēties pret viņu ar cieņu un būt patiesam, kā arī vest viņu pa izlīgšanas ceļu.

J. Evertovskis / VR