2015-03-11 14:28:00

Vecvecāku un sirmgalvju lūgšana – liela dāvana Baznīcai


Kādu lomu ģimenē un sabiedrībā spēlē vecvecāki? – šim tematam pievērsās Francisks, turpinot katehēžu ciklu par ģimeni un 11. martā uzrunājot Svētā Pētera laukumā sanākušos trešdienas vispārējās audiences dalībniekus. Sirmais pāvests uzsvēra, ka vecums ir žēlastība un misija. Tas ir īpašs aicinājums. Vecie ļaudis var daudz ko iemācīt jauniešiem. „Mēs varam pateikties Kungam par saņemtajiem labumiem un piepildīt nepateicības tukšumu”, sacīja Svētais tēvs. „Mēs varam aizbildināt jauno paaudžu ilgas un piešķirt vērtību iepriekšējo paaudžu atmiņai un upuriem. Mēs varam atgādināt ambiciozajiem jauniešiem, ka dzīve bez mīlestības ir izkaltusi dzīve. Bailīgajiem jauniešiem mēs varam teikt, ka bailes par nākotni ir uzvaramas. Jauniešiem, kuri ir pārāk iemīlējušies sevī, mēs varam sacīt, ka lielāks prieks ir dot nekā ņemt. Vecās mātes un vectēvi nemitīgi veido lielā garīgā sanktuārija ‘kori’, kur lūgšana un slavas dziesma ir atbalsts kopienai, kas strādā un cīnās dzīves cīņās”.

Pāvests pastāstīja, ka sava nesenā ceļojuma pa Filipīnām laikā, filipīnieši viņu esot sveicinājuši ar vārdiem: „Čau, vectēv Francisk!”. Šajā sakarā viņš atgādināja, ka vecums ir Dieva aicinājums. Mums netrūkst tādu sirmgalvju, kuri ir atstājuši svētas dzīves liecību. Diemžēl, mūsdienu sabiedrība nereti atgrūž vecos ļaudis, bet Kungs to nekad nedara. Kungs aicina, lai mēs Viņam sekotu visos savas dzīves posmos. Skaistu liecību jauniešiem atstāj tie vecie ļaudis, kuri svin savas laulības 50 vai 60 gadu jubileju. Viņu uzticības liecība jauniešiem, kuri ātri nogurst, ir ļoti svarīga – atzina Svētais tēvs.

Katehēzes mācībā pāvests pieskārās Lūkasa evaņģēlija fragmentam par „veco” Simeonu un „pravieti” Annu, kuri gaidīja Kunga atnākšanu, nemitīgi lūdzoties (sal. Lk 2, 27-38). Kad Marija un Jāzeps ienāca templī ar Bērnu Jēzu, lai izpildītu Kunga likumu, abi sirmgalvji atpazina Viņā Pestītāju. Gadu un gaidīšanas nasta pazuda vienā acumirklī. Viņi atklāja sevī jaunu spēku jauna uzdevuma veikšanai, proti, pateikties Dievam un liecināt. Simeons tai brīdī kļuva par „dzejnieku” un Anna par „pravieti”. „Dārgie vecvecāki, mīļie sirmgalvji, sekosim šo vienreizējo cienījamā vecuma cilvēku pēdās!”, mudināja Francisks. „Kļūsim zināmā mērā arī mēs par lūgšanas dzejniekiem! Vecvecāku un sirmgalvju lūgšana ir liela dāvana Baznīcai! Tā ir bagātība! Tā ir arī bagātīga gudrības injekcijas deva visai sabiedrībai”. Svētais tēvs atzina, ka kādam ir jālūdzas arī par visiem tiem sabiedrības locekļiem, kuri visu laiku skrien, ir aizņemti vai pārāk izklaidīgi. Francisks šeit pieminēja savu priekšgājēju Benediktu XVI, kurš izvēlējās savu dzīves novakari pavadīt lūdzoties un klausoties Kungu. Tas ir skaisti!

Pagājušā gadsimta izcilais pareizticīgo teologs Olivjē Klemans ir teicis: „Civilizācija, kas vairs nelūdzas, kļūst par tādu civilizāciju, kur vecumam vairs nav nozīmes. Tas ir briesmīgi. Visvairāk mums ir vajadzīgi vecie ļaudis, kas lūdzas, jo tieši tam mums ir dots vecums”. Citējot šo franču teologu, pāvests piebilda, ka sirmgalvju lūgšana ir skaista lieta. Mums patiešām ir vajadzīgi sirmgalvji, kas lūdzas. Lūgšana nemitīgi attīra sirdi. Dieva slavēšana un pielūgšana pasargā mūs no nocietināšanās aizvainojumā un egoismā. Svētais tēvs atzina, ka ir briesmīgi, ja sirmgalvis nicina jauniešus un nespēj nodot tiem tālāk dzīves gudrību. Turpretī ir ļoti skaisti, ja viņš palīdz jaunietim dzīves jēgas un ticības meklējumos. Veco ļaužu vārdi jauniešiem ir kaut kas īpašs. „Es joprojām vienmēr nēsāju sev līdzi vārdus, ko mana vecā mamma man atstāja rakstiski manā iesvētīšanas par priesteri dienā. Es tos nēsāju breviārā, bieži pārlasu un tas man nāk par labu”, sacīja Francisks. „Kā es gribētu, lai Baznīca izaicina atkritumu kultūru ar to lielo prieku, kura avots ir jauniešu un veco ļaužu atkal apskaušanās!”, viņš piebilda. „Šodien lūdzu no Kunga šo apskāvienu”.

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests īpaši uzrunāja Korejas ticīgos, apliecinot, ka ar prieku atceras savu ceļojumu uz Dienvidkoreju pagājušā gada augustā. Vēršoties pie itāļu ticīgajiem, Francisks pieminēja Svētās Terēzes no Avilas dzimšanas 500. gadadienas atceri un mudināja veidot patiesi cilvēcisku sabiedrību, kur katrs cilvēks tiktu pieņemts, īpaši tas, kurš jau ir vecs un slims, kurš ir vājš un nabags. Savukārt poļu svētceļniekus Francisks mudināja vienmēr paturēt prātā svētā Jāņa Pāvila II mācību un būt uzticīgiem Dieva un Tēvijai.

J. Evertovskis








All the contents on this site are copyrighted ©.