Sabiedrības galvenais uzdevums – rūpes par cilvēku

Kāds ir mūsu laimes avots? Kā dzīvot, lai mūs pavadītu Dieva svētība? Atbildes uz šiem jautājumiem atrodam pāvesta uzrunā Pontifikālās Dzīvības akadēmijas rīkotās sanāksmes dalībniekiem. Sanāksmē, kas notiek Romā, tiek aplūkots temats: „Veco ļaužu aprūpēšana un paliatīvā aprūpe”. Francisks atgādināja, ka, lai kādi būtu apstākļi, cilvēka personu jāuzlūko kā labumu, ko pienākas cienīt un respektēt. Persona ir vērtīga tikai tāpēc, ka tā ir persona. Cilvēks ir Dieva mīlēta būtne. Tāpēc mediķu darbības vienīgais kritērijs nekad nedrīkst būt tūlītējs, acīmredzams un efektīvs rezultāts, ne arī ekonomiskās intereses un pat ne veselības aprūpes sistēmu normas – uzsvēra pāvests.

Paliatīvās aprūpes mērķis ir atvieglot cilvēka ciešanas slimības pēdējā stadijā un vienlaikus nodrošināt pacientam vajadzīgo cilvēcisko aprūpi un atbalstu – balstoties uz sava priekšgājēja, sv. Jāņa Pāvila II rakstīto enciklikā „Dzīvības evaņģēlijs”, sacīja pāvests Francisks. Viņš piebilda, ka tas ir ļoti svarīgs atbalsts, sevišķi, vecajiem ļaudīm, kuriem vecuma dēļ nereti tiek pievērsta aizvien mazāka uzmanība un sniegta aizvien niecīgāka medicīniskā aprūpe, un kuri paliek pamesti novārtā. Pamešana ir sirmgalvja vissmagākā „slimība” – uzsvēra Francisks. Reizē tā ir vislielākā netaisnība. Mēs nedrīkstam pamest cilvēkus, kuri mūs audzināja! Viņiem ir vajadzīga mūsu palīdzība un mīlestība! Paliatīvā aprūpe ir apliecinājums personas vērtībai.

Bībeles bauslis, kas prasa, lai mēs godātu vecākus, reizē ir atgādinājums tam, ka mums pienākas godāt visus vecos ļaudis – turpināja pāvests. Šis Dieva bauslis ir saistīts ar divkāršu apsolījumu: „Lai tu ilgi dzīvotu” (Izc 20,12) un „lai tu būtu laimīgs” (Atk. 5,16). Tātad, šeit ir meklējama atbilde uz iepriekš izvirzīto jautājumu. Lai mēs ilgi dzīvotu virs zemes un būtu laimīgi, mums jāgodā sirmgalvji un, sevišķi, savi vecāki. Pāvests paskaidroja, ka uzticīgi ievērot ceturto bausli nozīmē ne tikai iemantot zemi, bet arī dzīvot laimīgi virs šīs zemes. Cilvēks, kurš prot novērtēt sirmgalvjus un godāt viņus, ir gudrs cilvēks. Vienlaikus šāds cilvēks pratīs arī novērtēt visas dāvanas, ko debesu Tēvs ikdienas mums dod, lai mēs būtu laimīgi. Lai mūs pavadītu Dieva svētība, esam aicināti ievērot ceturto bausli, kas pavēl godāt vecākus. Šodien, diemžēl, dominē utilitārisma loģika, kas nereti pat ģimenēs gūst virsroku pār solidaritāti un nesavtīgu sevis veltīšanu otra labā. Cilvēks visu vērtē pēc izdevīguma principa. Tas, kas šķiet izdevīgi, to pieņem, bet no kā nevar gūt nekādu labumu, to atmet. Bībelē ir bargi vārdi tiem, kuri atgrūž savus vecākus vai slikti pret viņiem izturas (sal. Izc 21,17; Lev 20,9). Lai mēs netiktu tiesāti, esam aicināti ieklausīties Dieva vārdā un to īstenot dzīvē.

Francisks paskaidroja, ka vārdu „godāt” šodien varētu saprast kā pienākumu patiesi cienīt un aprūpēt to, kurš fizisko vai sociālo iemeslu dēļ varētu būt nolemts nāvei. Īpaša loma sabiedrībā ir medicīnai un medicīnas darbiniekiem. Viņi ir šī goda, kas pienākas vecajiem ļaudīm un visiem cilvēkiem, liecinieki. Peļņa nevar būt vienīgais mediķu darbības kritērijs. Arī valstij ar medicīnu ir nevis jādzenas pēc peļņas, bet tās svarīgākais uzdevums ir iestāties cilvēka dzīvības labā. Vēršoties pie tikšanās dalībniekiem, uzrunas noslēgumā pāvests mudināja viņus un visus, kuri strādā paliatīvās aprūpes laukā, veikt savus uzdevumus kalpošanas garā. Bez tam, viņš aicināja paturēt prātā, ka zināšanas medicīnā var uzskatīt par patiesu zinātni tikai tad, ja ar tām tiek kalpots cilvēka labumam, kas nozīmē nekad nevērsties pret viņa dzīvību un personas cieņu. Tieši pretēji, kalpot cilvēka labumam nozīmē iestāties katra cilvēka, tai skaitā, slima un veca cilvēka dzīvības un personas cieņas labā.

J. Evertovskis / VR