Ja iemācāmies darīt labu, tad Dievs piedod katru grēku

„Ja iemācāmies darīt labu, tad Dievs dāsni piedod katru grēku,” teica pāvests otrdienas rīta Svētajā Misē. Savukārt, tos, kuri nepiedod, Francisks sauca par liekuļiem, kuri tēlo svētumu. Šādi cilvēki arī debesu priekšā vēlas vairāk izlikties, nekā patiešām būt svēti. Tai pašā laikā ir tādi, kuri savulaik ir pastrādājuši ļaunu, taču vēlāk iemācījušies darīt labu. „Nav šaubu, kuriem priekšroku dod Dievs,” teica pāvests, abas šīs cilvēku kategorijas liekot šīsdienas meditācijas centrā.

Isaja grāmatas vārdi, kas šodien skan Baznīcas lasījumā, ir pavēle un aicinājums reizē. Francisks norādīja, ka tie nāk tieši no Dieva: „Izbeidziet darīt ļaunu un iemācieties darīt labu”, aizstāviet atraitnes un bāreņus, proti, tos, kurus neviens neatceras, tos, kuru vidū ir arī pamestie sirmgalvji, bērni, kuri neapmeklē skolu, un tie, kuri neprot pārmest krusta zīmi. Aiz pavēles un aicinājuma vienmēr ir piedāvājums atgriezties – paskaidroja pāvests.

„Kā atgriezties? Iemācieties darīt labu! Sirds netīrību nevar izņemt kā traipu – aiziesim uz ķīmisko tīrītavu un iziesim tīri... To izņem ar rīcību – ar citāda ceļa izvēli, ne tā ceļa, kur tiek darīts ļaunums. Iemācieties darīt labu, proti, ejiet pa labā ceļu. Kā es varu darīt labu? Tas ir vienkārši! Meklējiet tiasnību, steidzieties palīgā apspiestajam, dariet pēc taisnības bārenim, aizstāviet atraitni. Atcerēsimies, ka Izraēlī visnabadzīgākie un trūcīgākie bija bāreņi un atraitnes. Centieties panākt, lai viņiem tiktu darīts pēc taisnības, ejiet tur, kur cilvēcei ir cirstas brūces, kur ir tik daudz sāpju... Un tā, darot labu, tu nomazgāsi savu sirdi.”

Pāvests atgādināja, ka iztīrītas, jeb piedotas sirds apsolījums nāk no Dieva, kurš nenodarbojas ar grēku grāmatvedību pret tiem, kuri konkrētā veidā mīl tuvāko:

„Ja tu to dari, ja tu ej pa šo ceļu, pa kuru aicinu tevi iet,” saka Kungs, „arī tad, ja jūsu grēki būtu kā purpurs, tie kļūs balti kā sniegs”. Tas ir pārspīlējums, jo Kungs pārspīlē, taču tā ir patiesība. Kungs mums dod savas piedošanas dāvanu. Kungs dāsni piedod. „Bet es tev piedodu līdz šejienei, pēc tam paskatīsimies... Nē, nē! Kungs piedod vienmēr! Piedod visu! Ja tu vēlies, lai tev tiktu piedots, tad tev ir jāsāk iet pa labā ceļu. Tā ir dāvana!”

Dienas Evaņģēlijs rāda viltīgu cilvēku grupu – tos, kuri saka taisnīgus vārdus, taču rīkojas pretēji. Pāvests teica, ka mēs visi esam viltnieki un vienmēr atrodam ceļu, kurš nav patiesais, lai izliktos taisnīgāki par to, kādi esam patiesībā. Tas ir liekulības ceļš.

„Šie izliekas atgriežamies, taču viņu sirds slīkst melos. Viņi ir meļi! Viņu sirds nepieder Kungam, tā pieder visu melu tēvam Sātanam. Un tā ir svētuma tēlošana. Jēzus tūkstošiem reižu vairāk novērtēja grēciniekus. Kāpēc? Tāpēc, ka grēcinieki par sevi teica patiesību. „Attālinies no manis, Kungs, jo es esmu grēkojis!” To teica arī Pēteris. Taču šie liekuļi to nesaka nekad! „Es tev pateicos, Kungs, ka neesmu grēcinieks, jo esmu taisnīgs...” viņi saka. Otrajā Gavēņa nedēļā padomāsim par šīm trim lietām – par aicinājumu atgriezties, par dāvanu, ko dos Kungs, proti, par lielo piedošanu, par piedošanas lielumu, kā arī padomāsim par lamatām, par izlikšanos, ka atgriežamies, bet īstenībā turpinām iet liekulības ceļu!”