Īsts gavēnis ir nevis ārējs, bet tāds, kas nāk no sirds

„Nekad neizmantot Dievu, lai aizsegtu netaisnību,” aicināja pāvests šīrīta Svētajā Misē. Viņš teica, ka kristieši, jo īpaši šai Gavēņa laikā, ir aicināti dzīvot korektā veidā, mīlot Dievu un mīlot tuvāko. Francisks lika uzmanīties no tiem, kuri, viņa vārdiem runājot, „nosūta bankas čeku Baznīcai, bet vēlāk netaisnīgi izrīkojas ar saviem darbiniekiem.”

Pāvests sprediķī vadījās pēc Isaja grāmatas fragmenta šīsdienas 1. lasījumā. Tūlīt viņš arī pasvītroja, ka ir jāspēj atšķirt „formālais” no „reālā”. «Neēst gaļu, bet vēlāk izmantot strādniekus, Kungam nenozīmē gavēt,” uzsvēra Francisks, norādot, ka tāpēc Jēzus nosodīja farizejus, jo viņi piekopa daudzus ārējus priekšrakstus, taču bez patiesuma sirdī.

Svētais tēvs paskaidroja, ka gavēnis, ko vēlas Jēzus, ir tas, kas sarauj ķēdes, kas palaiž brīvībā apspiestos, apģērbj kailos un dara pēc taisnības. „Tas ir īstais gavēnis, gavēnis, kas nav tikai ārējs, ārēja priekšrakstu ievērošana, bet gan tāds gavēnis, kas nāk no sirds,” sacīja Francisks.

„Likuma tāfelēs ir likums pret Dievu un likums pret tuvāko, un abi tie iet roku rokā. Es nevaru teikt: „Es pildu pirmos trīs baušļus un citus vairāk vai mazāk”. Nē, ja tu tos nepildi, tad nevari pildīt arī pirmos, bet ja pildi pirmos, tad ir jāpilda arī pārējie. Tie ir vienoti: mīlestība uz Dievu un mīlestība uz tuvāko ir viena vienība un ja tu vēlies nožēlot grēkus – nožēlot pa īstam, nevis formāli, tad tev ir jāmīl Dievs un jāmīl arī tavs brālis, tavs tuvākais”.

Turpinot, pāvests atzīmēja, ka mums var būt liela ticība, taču, kā saka apustulis Jēkabs, „ja tu nedari labos darbus, tad tā ir mirusi un nekam neder”. Tāpat arī, ja ejam uz Misi katru svētdienu un pieņemam Komūniju, tad kāds var pajautāt: „Un kādas ir tavas attiecības ar taviem padotajiem? Vai tu viņiem „maksā aploksnē”? Vai tu maksā viņiem taisnīgu algu? Vai izdari iemaksas arī pensiju fondā? Vai nodrošini viņiem veselības aprūpi?”

„Cik daudziem, daudziem ticības vīriešiem un sievietēm ir ticība, taču viņi nodala likuma tāfeles: „Jā, jā, es to daru...” „Bet, vai tu dod ziedojumu? „Jā, jā, vienmēr nosūtu bankas čeku Baznīcai”. Ak, tā, nu labi. Bet, vai tavā mājā pret tiem, kas no tevis ir atkarīgi, vai tie būtu bērni, vecvecāki, vai arī padotie – vai pret viņiem tu esi dāsns, vai esi taisnīgs?” Tu vari dot ziedojumus Baznīcai, bet aiz muguras tev ir netaisnība, ko tu piekopj pret saviem padotajiem! Tas ir ļoti smags grēks. Tā ir Dieva izmantošana, lai aizsegtu netaisnību”.

 Pāvests norādīja, ka nav labs kristietis tas, kurš nerīkojas pēc taisnības pret cilvēkiem, kas no viņa ir atkarīgi. Tāpat arī, nav labs kristietis, kurš pats neatsakās no kaut kā, lai iedotu citam, kuram tas ir vajadzīgs. Svētais tēvs uzsvēra, ka Gavēņa gājums ir tieši šis – tas ir divkāršs, proti, Dievam un tuvākajam. Pie tam, tas ir reāls, nevis formāls. Gavēnis nenozīmē tikai neēst gaļu piektdienās, kaut ko niecīgu izdarīt un tad ļaut augt egoismam, izmantot tuvāko, neievērot nabadzīgos.

Francisks pieminēja šādu piemēru: atnāk kāds vīrs, kuram ir apdrošināšanas polise uz poliklīniku un tūlīt tiek izmeklēts. „Tas ir labi, bet,” teica pāvests, „vai tu padomāji par tiem, kam nav šo sociālo attiecību ar poliklīniku, un kuriem nākas gaidīt 6, 7, 8 stundas, tai skaitā arī neatliekamu iemeslu dēļ?

Gavēņa laikā Svētais tēvs aicināja padomāt par to, ko varam darīt šādu cilvēku labā, ko varam darīt bērnu labā, vecu ļaužu labā, to labā, kuriem vispār nav iespējas apmeklēt ārstu, padomāt par tiem, kas ir gaidījuši 8 stundas, bet kuriem ārsts liek nākt nākamnedēļ. „Vai tev, kas ievēro baušļus, sirdī ir vieta tiem, kuri tos nav ievērojuši? Kuri ir kļūdījušies un nokļuvuši cietumā?” jautāja Francisks.

„Bet ar tādiem ļaudīm es ne...” Bet viņš ir cietumā, un ja tu neesi cietumā, tad tāpēc, ka Kungs tev ir palīdzējis nepakrist. Vai tavā sirdī ieslodzītajiem ir vieta? Vai tu par viņiem lūdzies, lai Kungs tiem palīdz izmainīt dzīvi? Pavadi, Kungs, mūsu Gavēņa laika gājumu, lai mūsu ārējā gavēšana atbilst dziļai atjaunotnei Garā. Lai Kungs dod mums šo žēlastību!”

I. Šteinerte/VR