Lūgt Dievam, lai mēs katrreiz izvēlētos Viņu!

„Katrā dzīves situācijā kristietim ir jāizvēlas Dievs, nevis jānododas ieradumiem un situācijām, kas aizved tālu no Viņa,” šādu pamācību pāvests izteica ceturtdienas rīta Svētajā Misē. Viņš aicināja izvēlēties Dievu, izvēlēties labi, lai nepaliktu zaudētājos panākumu dēļ, lai nekļūtu par uzslavu objektu, bet beigu beigās izrādīties tikai par niecīgu un pārejošu lietiņu pielūdzēju.

Liturģijas, kā arī pāvesta pārdomu centrā bija Bībeles fragments, kurā Dievs saka Mozum: „Redzi, šodien es nolieku tavā priekšā dzīvību un laimi, vai arī otrādi – nāvi un nelaimi. Tāpēc šodien es tev pavēlu mīlēt Kungu, savu Dievu, un staigāt Viņa ceļus”.

Francisks apgalvoja, ka Mozus izvēle ir tā, kas kristietim ir jāizdara katru dienu. Tā ir smaga izvēle. Vieglāk ir dzīvot, ļaujoties dzīves inercei, situācijām, ieradumiem. Daudz vieglāk ir kļūt arī par „citu dievu” kalpiem.

„Izvēlēties starp Dievu un citiem, starp tiem, kuri nespēj dot mums neko, vienīgi niecīgas, pārejošas lietiņas. Nav viegli izvēlēties, mums vienmēr ir šis ieradums iet mazliet tur, kur iet citi, lai būtu mazliet tādi kā citi. Kā citi. Kā visi un neviens. Šodien Baznīca mums saka: „Bet, apstājies! Apstājies un izvēlies!” Tas ir labs padoms. Un šodien mums nāks par labu apstāties un dienas laikā nedaudz padomāt: kāds ir mans dzīves stils? Pa kādiem ceļiem eju?”

 Līdzās šim jautājumam Francisks aicināja iedziļināties un sev pajautāt arī, kādas ir mūsu attiecības ar Dievu, ar Jēzu. Kādas ir attiecības ar vecākiem, ar brāļiem, ar sievu, vai vīru, ar bērniem. Pāvests aicināja pievērst uzmanību dienas Evaņģēlijam, kurā Jēzus stāsta mācekļiem par kādu vīru, kurš iegūst visu pasauli, bet pazaudē un sagrauj pats sevi, neiegūstot nekādu labumu.

„Kļūdains ceļš ir vienmēr meklēt savus panākumus, savus labumus, nedomājot par Kungu, nedomājot par ģimeni. Šie divi jautājumi – kādas ir manas attiecības ar Dievu, kādas ir manas attiecības ar ģimeni... Kāds var iegūt visu, bet beigās kļūt zaudētājs. Viņš kļūst zaudētājs. Un viņa dzīve ir bijusi zaudējums. „Bet nē, viņam taču ir uzcelts piemineklis, viņam ir uzgleznota glezna...”. Taču tu esi zaudējis, jo neesi pratis labi izvēlēties starp dzīvību un nāvi!”

Pāvests ieteica pajautāt arī, „kāds ir manas dzīves ātrums”, „vai pārdomāju par lietām, kuras daru”. Francisks aicināja lūgt Dievam žēlastību, lai mums būtu tā „nelielā drosme, kas ir nepieciešama, lai katrreiz izvēlētos Viņu”. Svētais tēvs apgalvoja, ka šai ziņā palīdzēs „tik skaistais 1. Psalma padoms”:

„Svētīgs ir vīrs, kas paļaujas uz Kungu.” Kad Kungs mums dod šo padomu „apstājies, izvēlies, izvēlies šodien, Viņš mūs neatstāj vienus. Viņš ir ar mums un vēlas mums palīdzēt. Mums tikai ir jāuzticas, jāpaļaujas uz Viņu. „Svētīgs ir cilvēks, kurš tic uz Kungu!” Šodien, brīdī, kad apstājamies, lai padomātu par šīm lietām un pieņemtu lēmumus, lai kaut ko izvēlētos, apzināsimies, ka Dievs ir ar mums, Viņš ir mums blakus, lai palīdzētu. Viņš nekad mūs neatstāj vienus, nekad! Viņš vienmēr ir ar mums, arī izvēles brīdī Viņš ir ar mums.”

I. Šteinerte/VR