Pāvests aicina jauniešus nebaidīties būt laimīgiem

„Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu” – šie vārdi no Kalnu mācības ir pāvesta Franciska vēstījuma 30. Pasaules Jauniešu dienā, kas diecēžu ietvaros tiks atzīmēta 29. martā, Palmu svētdienā, temats. Svētais tēvs raksta: „Turpinās mūsu garīgais svētceļojums uz Krakovu, kur 2016. gada jūlijā norisināsies Pasaules Jauniešu dienu svinības. Šim notikumam esam izvēlējušies vienu no evaņģēliskajām svētībām. Pagājušajā gadā pārdomājām par garā nabadzības svētību.Centāmies kopīgi atklāt tās revolucionāro nozīmi un Jēzus aicinājumu aktīvi iesaistīties patiesas laimes meklējumos.”

Vēstījumā pāvests skaidro, ka Jēzus pirmajā sprediķī, kas tiek saukts par Kalna mācību, vārds „svētīgi” jeb laimīgi tiek atkārtots deviņas reizes. Tas ir kā dziesmas refrēns, kas norāda uz Kunga aicinājumu kopā veikt šo ceļu, neraugoties uz izaicinājumiem un grūtībām. Tas ir ceļš uz patieso laimi. Visu tautību, laiku un vecumu cilvēki ilgojas pēc laimes. Dievs šīs ilgas ir ielicis katra vīrieša un katras sievietes sirdī. „Vai nejūtat, ka jūsu sirdis ir nemierīgas un vienmēr meklē augstāko labumu, kas remdētu ilgas pēc mūžīgā?” – jautā pāvests.

Radīšanas grāmata runā par svētībām, kuras esam aicināti īstenot savā dzīvē. Tās balstās uz ciešo komūniju ar Dievu, citiem cilvēkiem, dabu un pašiem ar sevi. Kad vīrietis un sieviete pakļāvās kārdinājumam un sarāva paļāvības pilnās attiecības ar Dievu, tad cilvēces vēsturē ienāca grēks. Un tūlīt redzam tā dramatiskās sekas. Sākotnējā tīrība tika aptraipīta. Radās vēlme noslēpties, apsegt savu kailumu. Zaudējuši Dieva klātbūtnes gaismu, cilvēki skatās uz realitāti aizmiglotā veidā. Iekšējais „kompass”, kas viņus vadīja laimes meklējumos, ir pazaudējis patieso virzienu, bet alkas pēc varas, panākumiem un baudas ved tos uz skumju un ciešanu bezdibeni.

Psalmos atskan aicinājums visur un vienmēr meklēt Dievu, kas atklājās caur Jēzu Kristu. Viņš caur sava Dēla iemiesošanās noslēpumu, ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos atpestī mūs no grēka važām un atver mums jaunas perspektīvas. Francisks norāda uz patiesās laimes avotu, kas ir Jēzus.

 „Dārgie jaunieši, Kristus piepilda mūsu sapņus un ilgas pēc labā. Svētais Jānis Pāvils II ir teicis: «Jēzus ir skaistums, kas mūs pievelk. Viņš dāvā mums drosmi veikt izvēles un pieņemt lēmumus. Viņš liek mums nomest maskas, kas padara mūsu dzīvi par melīgu un nepatiesu. Jēzus modina jūsos gribu veidot no savas dzīves kaut ko lielu un paliekošu».

Svētīgi ir sirdsšķīstie. Svētais tēvs aicina pārdomāt, kā šī svētība īstenojas caur sirds šķīstību. Vispirms ir jāatklāj šī vārda Bībeles nozīme. Ebreju kultūrā sirds ir cilvēka jūtu, domu un intenciju centrs. Ja Bībele mūs māca, ka Dievs neskatās uz ārieni, bet uz to, kas ir iekšā, sirdī, tad var sacīt, ka atverot sirdi, varam redzēt Dievu. Tas notiek tādēļ, ka sirds izsaka cilvēcisko būtību tās pilnībā, miesas un dvēseles vienotību, spējas mīlēt un būt mīlētam. Runājot par vārdu „tīrs”, svētais Matejs izmanto grieķu vārdu „katharos”, kas nozīmē: tīrs, gaišs, brīvs no substancēm, kas to varētu sabojāt. Jēzus sarauj rituālās šķīstības koncepciju, kas saistās ar ārējo tīrību, kas aizliedz jebkura veida kontaktus ar lietām un personām, tostarp, spitalīgajiem un svešiniekiem, kas tiek uzskatīti par netīriem. Jēzus stingri saka: «Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes viņā ieiet, bet kas no cilvēka iziet, tas viņu apgāna. No cilvēka sirds iziet ļaunas domas, laulības pārkāpšana, nešķīstības, slepkavības, zādzības, mantkārība, blēdības, viltība, nekaunība, skaudība, zaimošana, lepnība un vieglprātība» (Mk 7,15.21-22).

„Uz kā tad balstās patiesā laime?” – jautā pāvests. Lasot Jēzus sastādīto ļaunumu sarakstu, kas cilvēku var padarīt netīru, redzam, ka tas pirmām kārtām attiecas uz mūsu attiecībām. Katram no mums ir jāiemācās atpazīt to, kas var „apgānīt” sirdi. Katram no mums ir jāveido un jāaudzina sava sirdsapziņa, lai tā būtu spējīga atklāt Dieva gribu, atklāt to, kas ir labs, Dievam patīkams un pilnīgs.

Ja esam aicināti aizsargāt apkārtējo vidi, rūpējoties par tīru gaisu, ūdeni un pārtiku, tad vēl jo vairāk ir jārūpējas par savas sirds un attiecību tīrību. Šī „cilvēciskā ekoloģija” palīdzēs mums elpot tīru gaisu, kas izriet no skaistām lietām, patiesas mīlestības un svētuma, raksta Svētais tēvs.

Vēstījumā pāvests atzīst, ka jaunība ir laiks, kad cilvēka sirdī uzplaukst brīnišķīgs jūtu zieds, vēlme pēc īstas, skaistas un dziļas mīlestības. Kāds spēks slēpjas spējā mīlēt un būt mīlētiem! „Sargiet šo dārgumu, lai tas netiktu aptraipīts vai iznīcināts. Tas notiek tad, kad mūsu attiecībās iezogas egoisms, kad personisko interešu vadīti izmantojam savus tuvākos. Šīs negatīvās pieredzes dēļ mūsu sirds nereti tiek ievainota un pakļauta skumjām. „Nebaidieties no patiesas mīlestības, ko mums māca Jēzus. Svētais Pāvils raksta: «Mīlestība ir pacietīga, laipna, mīlestība nav skaudīga, tā nerīkojas nekautrīgi, nav uzpūtīga. Tā nav godkārīga, nedzenas pēc sava, tā nedusmojas un nedomā ļaunu. Mīlestība nekad nemitējas».

„Lai šie skaistie vārdi palīdz mums no jauna atklāt savu aicinājumu uz laimi, mīlestību un svētumu,” novēl pāvests. Viņš aicina jauniešus pretoties un nepieļaut mīlestības banalizāciju, īpaši, kad cenšas to ierobežot tikai seksuālajā aspektā, atmetot pamatvērtības – skaistumu, komūniju, uzticību un atbildību. Pāvests brīdina jauniešus no mūsdienu mentalitātes pamudinājuma „priecāties par brīdi”, nevis pieņemt svarīgus lēmumus uz mūžu. „Aicinu jūs būt revolucionāriem, nebaidīties iet pret straumi, pretoties pagaidu kultūrai, kas uzskata, ka neesam spējīgi būt atbildīgi, ka nespējam patiesi mīlēt. Es paļaujos un ceru uz jums, dārgie jaunieši, un lūdzos par jums. Esiet drosmīgi iet pret straumi un būt laimīgiem!”

Francisks skaidro, ka katra cilvēka sirdī nemitīgi skan Kunga aicinājums: „Meklē manu vaigu!” (sal. Ps 27,8). Viņš norāda uz svētās Terēzes no Avilas, Jāņa Marijas Vianeja un citu svēto ceļu uz laimi. Vēstījumā pāvests aicina jauniešus tikties ar Kungu caur Svēto Rakstu lasīšanu. „Katru dienu lasiet mazu fragmentu. Ļaujiet, lai Dieva Vārds pārmaina jūsu sirdis un apgaismo jūsu soļus. Pārliecinieties, ka „redzēt” Dievu varam arī savu brāļu sejās, īpaši nabadzīgo, izsalkušo, izslāpušo, svešinieku, slimo, ieslodzīto sejās. Vai kādreiz esat to pieredzējuši? Dārgie jaunieši, lai ienāktu Dieva valstības loģikā, esam aicināti atzīt sevi par nabagiem nabadzīgo vidū. Tīra sirds ir brīva no piesaistīšanās šīs pasaules lietām. Tā ir spējīga noliekties pār cietošajiem un ziedot savu dzīvi citu cilvēku labā. Tikšanās ar Dievu caur lūgšanu, Svēto Rakstu lasīšanu un brālīgu dzīvi, palīdzēs jums labāk atklāt Kungu, sevi un citus.” „Lai svētais Jānis Pāvils II, Pasaules Jauniešu dienu aizbildnis, palīdz veikt svētceļojumu uz Krakovu,” novēl Francisks. Vēstījums Pasaules Jauniešu dienā datēts ar šī gada 31. janvāri.

S. Krivteža / VR