Pāvests aicina jaunos kardinālus iemācīties mīlestības valodu

Svētdien, 15. februārī, Svētā Pētera bazilikā pāvests kopā ar jaunajiem kardināliem svinēja Euharistiju. Homīlijā viņš skaidroja Evaņģēlija fragmentu par spitalīgā izdziedināšanu. Francisks norādīja uz diviem faktiem: Jēzus pieskaras lepras slimniekam, lai izdziedinātu, un tā sekas bija tādas, ka Viņš vairs nevarēja atklāti ieiet pilsētā. Jēzus, jaunais Mozus, gribēja izdziedināt spitalīgo, gribēja pieskarties viņam un integrēt viņu sabiedrībā. Jēzus uzklausa slimā cilvēka lūgumu. Viņš nekavē laiku, lai noskaidrotu situāciju un iespējamās sekas. Jēzum vissvarīgākais ir atpestīt cilvēkus, dziedināt rētas un visus no jauna uzņemt Dieva ģimenē. Pāvests atzina, ka tas dažus ieļauno. Taču Jēzus nebaidās no skandāla! Viņš nedomā par tiem, kuri ieļaunojas redzot, ka kāds tapis tīrs. Francisks uzsvēra, ka arī šodien saskaramies ar bailēm pazaudēt atpestītos un vēlmi izglābt pakritušos. Viņš atgādināja, ka Baznīcas ceļš, sākot no Jeruzalemes koncila, vienmēr ir Jēzus ceļš – žēlsirdības un integrācijas ceļš. Tas nenozīmē atļaut vilkiem ienākt ganāmpulka aplokā. Runa ir par nožēlas pilna pazudušā dēla uzņemšanu, grēka rētu dziedināšanu. Esam aicināti uzrotīt piedurknes un ķerties pie darba, nevis vienaldzīgi noraudzīties uz pasaules ciešanām. Baznīcas ceļš, turpināja pāvests, ir dāvāt visiem Dieva žēlsirdību un nenosodīt nevienu uz mūžiem. Baznīcas ceļš ir iziet ārpus saviem mūriem, lai meklētu tos, kas atrodas eksistences perifērijās. Tam ir vajadzīga mīlestība, un nevis neitrāla vai remdena, bet kvēla, nesavtīga, radoša un komunikatīva mīlestība.

Vēršoties pie jaunajiem kardināliem, Svētais tēvs aicināja mācīties mīlestības valodu: „Dārgie brāļi, jaunie kardināli, raugoties uz Jēzus un mūsu Māti, aicinu jūs kalpot Baznīcai tā, lai ticīgie, mūsu liecības stiprināti, nepakļautos kārdinājumam būt kopā ar Jēzu, bet ne ar atstumtajiem brāļiem, un ieslēgties zināma veida kastā, kam nav nekā kopīga ar Baznīcu. Aicinu jūs kalpot Krustā piesistajam Jēzum, kurš dzīvo atstumto cilvēku sirdīs. Aicinu saskatīt Jēzu katra šāda cilvēka sejā, kas ir izsalcis, izslāpis un kails; kas ir attālinājies no ticības dzīves vai atklāti deklarē sevi par ateistu; kas atrodas cietumā, kas ir slims, kuram nav darba, kurš tiek vajāts; kura miesu un dvēseli ir skārusi spitalība, kurš ir diskriminēts! Mēs nespēsim atklāt Kungu, ja nespēsim akceptēt ikvienu atstumtu personu!” 

S. Krivteža / VR