Lai satiktu Dievu un iepazītu savu identitāti, ir jādodas ceļā!

„Lai satiktu Dievu, ir jādodas ceļā, jo „mierīgs” kristietis nekad nevarēs iepazīt Tēva vaigu.” Ar šādu vadmotīvu pāvests Francisks sāka šīrīta Svētās Mises homīliju. Viņš atzīmēja, ka tad, ja kristietis vēlas iepazīt savu identitāti, viņš nedrīkst palikt, ērti iekārtojies atpūtas krēslā un šķirstīt grāmatu, jo pasaulē nepastāv „katalogs ar Dieva attēlu”.

Nemierīgie redzēs Dievu. Šīsdienas lasījums no Radīšanas grāmatas, kas vēstī par cilvēka radīšanu pēc Dieva attēla, pāvestu rosināja pārdomāt par pareizo ceļu un par daudzajiem nepareizajiem ceļiem, kas paveras kristieša priekšā, kurš vēlas iepazīt savu izcelsmi. Pāvests vēlreiz apgalvoja, ka Dieva attēlu nav iespējams rast enciklopēdijās, vai datorā. Lai to atrastu un saprastu savu identitāti, pastāv tikai viens vienīgs veids – uzsākt gājumu. Citādi Dieva vaigu iepazīt nespēsim:

„Tas, kurš nedodas ceļā, nekad neiepazīs Dieva attēlu, nekad nesastaps Dieva vaigu. Sēdošie kristieši, „mierīgie” kristieši Dieva vaigu nepazīs. Viņi to nepazīst. Tie saka: Dievs ir tāds un tāds un tāds, taču Viņu nepazīst. Viņi ir mierīgi. Lai ietu, ir vajadzīgs nemiers, ko pats Dievs ir ielicis mūsu sirdī un kas dzen tevi uz priekšu, lai Viņu sameklētu.”

Francisks pārlika prātā, ka „doties ceļā, nozīmē ļaut, lai Dievs, vai mūsu dzīve mums uzliek pārbaudījumus, doties ceļā, nozīmē riskēt.” Tā, stājoties pretim briesmām un jūtoties noguruma un neuzticības pārvarēti, darīja arī tādi giganti, kā Elijs, Jeremijs, vai Jonass. Taču ir arī cits veids – veids, kā palikt neko nedarot un izlikties meklējam Dievu. To ilustrē Evaņģēlija epizode, kurā Rakstu zinātāji un farizeji pārmet Jēzum to, ka Viņa mācekļi ēd, neizpildījuši rituālos priekšrakstus:

„Evaņģēlijā Jēzus satiek cilvēkus, kam ir bail uzsākt gājumu un kas ir pieņēmuši Dieva vaiga karikatūru. Tā ir viltota identitātes karte! Šie „mierīgie” ir apklusinājuši sirds nemieru, viņi zīmē Dievu ar saviem priekšrakstiem un aizmirst patieso Dievu. „Jūs protat pasludināt par nesaistošu Dieva Likumu, lai ievērotu savu ieražu,” tiem saka Jēzus. Viņi attālinās no Dieva, neiet pretim Dievam, un kad tie jūtas nedroši, tie izgudro, vai ievieš kārtējo priekšrakstu.”

Žēlastība atrasties gājumā. Pāvests teica, ka tas, kurš rīkojas saskaņā ar iepriekš aprakstīto veidu, veic „gājumu pēdiņās”, „gājumu, kurš nevirzās uz priekšu, „mierīgu” gājumu”:

„Šodien liturģija liek pārdomāt par šiem diviem tekstiem: par divām identitātes kartēm – par to, kura ir mums visiem, jo tā ir vēlējies Kungs, un to, kura saka: „Dodies ceļā un tu iepazīsi savu identitāti, jo tu esi Dieva attēls, tu esi veidots pēc Dieva līdzības. Dodies ceļā un meklē Dievu. Un otra: „Nē, paliec mierīgs, izpildi visus šos priekšrakstus un tas būs Dievs.” Lai Kungs dod visiem drosmes žēlastību vienmēr doties ceļā, lai meklētu Kunga vaigu, to vaigu, kuru kādu dienu redzēsim, bet kurš šeit, zemes virsū, ir jāmeklē!”

I. Šteinerte/VR