Pāvesta lūgšanu nodomi februārī

Universālais pāvesta lūgšanu nodoms februārī ir veltīts sabiedrības daļai, kuru bieži mēdzam uztvert par sava veida izstumtajiem, proti, ieslodzītajiem: Lai ieslodzītajiem, it sevišķi jauniešiem ir iespēja atjaunot sev cienīgu dzīvi!

„Neviena cietuma celle nav tik izolēta, lai tajā nespētu iespiesties Dieva mīlestības stariņš”, teica pāvests Francisks, 2013. gada 23. oktobrī tiekoties ar Itālijas cietumu kapelāniem. Svētais tēvs pateicās kapelāniem par pašaizliedzīgo darbu un lūdza nodot visiem ieslodzītajiem viņa sveicienus. „Sakiet viņiem, ka es lūdzu Dievu un Jaunavu Mariju, lai palīdz ieslodzītajiem pozitīvi izdzīvot šo grūto brīdi, nezaudēt drosmi un neieslēgties sevī, jo Kungs ir tuvu, arī cellē. Lūdzu Dievu, lai ikviens spētu atvērt savu sirdi Viņa mīlestībai”. Francisks atzina, ka arī Jēzus bieži atrodas ieslodzījumā – mūsu egoisma, mūsu radīto netaisnīgo sistēmu ieslodzījumā. Viegli ir notiesāt vājākos, kamēr lielās zivis turpina brīvi peldēt pa plašajiem pasaules ūdeņiem.

Jēzus ir kopā ar ieslodzītajiem – uzsvēra pāvests. Viņš ir klātesošs šajās cietuma cellēs, raud kopā ar to iemītniekiem, kopā strādā, kopā cer. Viņa tēvišķā un mātišķā mīlestība aizsniedz visus. Svētais tēvs norādīja, ka lūdzas, lai katrs cilvēks atver savu sirdi šai mīlestībai. Viņš arī pastāstīja, ka savā laikā bieži apmeklēja Buenosairesas cietumniekus, bet tagad ar viņiem sarakstās un piezvana viņiem pa telefonu. Tad nereti viņam uznāk šādas domas: Kāpēc tur ir nonācis viņš un nevis es? Mums visiem ir vienādas vājības. Arī man ir daudz iemeslu, lai tur nonāktu. Kāpēc viņš pakrita, bet es nē? Tas priekš manis ir noslēpums, kas mudina mani lūgties un būt garīgi vienotam ar ieslodzītajiem – sacīja Francisks.

Evaņģelizācijai veltītais pāvesta lūgšanu nodoms attiecas arī uz sava veida “izstumtajiem”. Tajā Svētais tēvs uzrunā Baznīcu, aicinot lūgties par šķirtajām ģimenēm: Lai šķirtie laulātie draugi kristiešu kopienā tiek uzņemti un atbalstīti!

Tiekoties ar Polijas bīskapiem, kuri 2014. gada 7. februārī ieradās Vatikānā, vizītē „ad Limina Apostolorum”, Francisks atgādināja, ka ģimene ir sabiedrības pamatšūna. Tā ir vieta, kur cilvēki mācas savstarpēji sadzīvot, neraugoties uz atšķirībām, un piederēt citiem, kā arī vieta, kur vecāki nodot tālāk saviem bērniem ticību. Tomēr šodien laulību sāk uzskatīt vienkārši par emocionālā apmierinājuma formu, kas var tikt dibināta jebkurā veidā un pārgrozīta pēc patikas (sal. ap. pamud. Evangelii gaudium, 66). Pāvests atzina, ka šodien šāds skatījums iespaido arī kristiešus, vieglāk noved arī viņus pie šķiršanās. Savā apustuliskajā pamudinājumā Evangelii gaudium Francisks atgādina, ka „tomēr laulības neaizstājamais ieguldījums sabiedrībā pārsniedz emociju un laulātā pāra pamatoto vajadzību līmeni. (…) laulība nerodas no mīlestības jūtām, kas ir pārejošas pēc savas būtības, bet gan no to saistību dziļuma, ko uzņemas laulātie, piekrītot iestāties šajā kopībā, kas pilnībā aptver visu viņu dzīvi” (66).

Poļu bīskapus Svētais tēvs aicināja pārdomāt, kā palīdzēt tiem laulātajiem, kuri ir šķīrušies, lai viņi nejustos Dieva žēlsirdības, savu tuvāko un Baznīcas atstumti. Garīgajiem ganiem jādomā, kā šiem ievainotajiem cilvēkiem palīdzēt, lai viņi nepazaudētu ticību un spētu audzināt bērnus patiesi kristīgi. Bez tam, jāpārdomā arī to, kā uzlabot jauniešu sagatavošanu laulībām, lai viņi atklātu šīs derības skaistumu. Vīrieša un sievietes savienība balstās mīlestībā un atbildībā. Laulības sakramenta žēlastība palīdz viņiem pārvarēt pārbaudījumus, grūtības un egoismu, un ar savstarpēju piedošanu izlabot to, kas draud sagrūt. Jādomā par to, kā palīdzēt ģimenēm izdzīvot un novērtēt ne tikai prieka, bet arī grūtību un ciešanu brīžus. Kristiešu kopienām jākļūst par vietām, kur laulātie var tikt uzklausīti, un kur tie var saņemt mierinājumu un stiprinājumu.

J. Evertovskis / VR