Ik dienas kontemplēt Evaņģēliju un runāt ar Jēzu!

„Ikdienas Evaņģēlija kontemplācija palīdz uzturēt īstu cerību,” šādi īsumā varētu raksturot galveno domu pāvesta sprediķī šīrīta Svētās Mises laikā. Francisks no jauna aicināja ticīgos katru dienu paņemt Evaņģēlija grāmatu, arī tikai uz 10 minūtēm, lai sarunātos ar Kungu tā vietā, kad zaudējam laiku, skatoties televīzijas seriālu, vai klausoties kaimiņa tērzēšanu.

Kāds ir cerības kodols? Neatraut skatienu no Jēzus! Pāvests sprediķī vadījās pēc svētā Pāvila vēstules ebrejiem, kur tiek runāts par cerību. Svētais tēvs uzsvēra, ka bez Kunga klausīšanās varbūt varam būt optimisti, būt pozitīvi, taču cerību iemācāmies, kad raugāmies uz Jēzu. Pamatojoties uz šo atziņu, Francisks savas pārdomas centrēja uz kontemplācijas lūgšanu. Viņš norādīja, ka ir labi katru dienu lūgties ar Rožukroņa palīdzību, runāt ar Kungu, ar Dievmāti, ar svētajiem, kad sastopamies ar grūtībām. Taču svarīgi ir piekopt kontemplācijas lūgšanu, kas ir iespējama tikai ar Evaņģēliju rokās:

„Kā kontemplēt Evaņģēliju ik dienas? Redzu, ka Jēzus bija pūļa vidū, Viņam apkārt bija milzīgs cilvēku daudzums. Šai fragmentā vārds „pūlis” izmantots piecas reizes. Bet, vai Jēzus nemaz neatpūtās? Varētu domāt: „Viņš vienmēr staigā pūļa vidū.” Taču lielāko dzīves daļu Jēzus pavadīja ceļā kopā ar pūli. „Vai tad Viņš neatpūtās?” Jā, Evaņģēlijā teikts, ka Viņš vienreiz gulēja laivā, taču sacēlās vējš un mācekļi Viņu pamodināja. Jēzus visu laiku atradās starp cilvēkiem. Un uz Jēzu tā arī raugāmies, tā Viņu kontemplējam, tā Viņu iedomājamies. Un saku Jēzum visu, kas man nāk prātā, lai Viņam pateiktu.”

Pievēršot skatienu šīsdienas Evaņģēlijam, pāvests teica, ka Jēzus pūlī ievēro slimu sievieti, kas Viņam pieskārās. Francisks norādīja, ka Jēzus pūli ne tikai saprot, bet Viņš to arī jūt – jūt mūsu visu sirdspukstus, katra sirdspukstus. Viņš vienmēr rūpējas par visiem un par katru. Tas pats notiek, kad sinagogas priekšnieks atnāk pie Viņa, lai pastāstītu par smagi slimo meitiņu. Jēzus tad pamet visu un steidzas pie viņas.

Pāvests iedomājās, kas šādos brīžos notiek. Jēzus atnāk mājās, sievietes raud, jo meitiņa jau ir mirusi, Kungs saka viņām, lai tās neuztraucas un cilvēki Viņu apsmej. Francisks norādīja, ka šeit izpaužas Jēzus pacietība. Vēlāk, pēc meitenes atmošanās, Jēzus nesaka vis „Cik varens ir Dievs!”, bet saka „dodiet viņai ēst!” Pāvests atzīmēja, ka Jēzus vienmēr ievēro vissīkākās detaļas. Vēršoties pie dievkalpojuma dalībniekiem, Svētais tēvs paskaidroja:

„Tas, ko izdarīju ar šo Evaņģēliju, ir kontemplācijas lūgšana: ņemt Evaņģēliju, to lasīt un iedomāties, kas notiek, runāt ar Jēzu, kā man to liek sirds. Un līdz ar to mēs liksim pieaugt cerībai, jo neesam atrāvuši skatienu un turpinām raudzīties uz Jēzu. Praktizējiet šo kontemplācijas lūgšanu! „Bet man taču ir tik daudz darāmā!” Tomēr, būdams mājās, paņem uz 15 minūtēm Evaņģēliju, nelielu fragmentiņu, iedomājies notikušo un runā par to ar Jēzu. Tādējādi tavs skatiens būs pievērsts Viņam, nevis, piemēram, televīzijas seriālam. Tava dzirde būs koncentrēta uz Jēzus vārdiem, nevis uz kaimiņa, vai kaimiņienes tērzēšanu...”

Pāvests uzsvēra, ka kontemplācijas lūgšana mums palīdz glabāt cerību, dzīvot saskaņā ar Evaņģēlija būtību. Vienmēr lūgties! Francisks aicināja lūgties dažādas lūgšanas, lūgties Rožukroni, runāt ar Kungu, taču neaizmirst arī šo kontempācijas lūgšanu, lai nenovērstu skatienu no Jēzus. „No šīs lūgšanas nāk cerība,” vēlreiz atgādināja pāvests. Viņš piebilda arī, ka mūsu kristīgā dzīve tādējādi noris šais ietvaros starp atmiņu un cerību:

„Atmiņu par visu pagātnes gājumu, atmiņu par daudzajām no Kunga saņemtajām žēlastībām. Un cerību, raugoties uz Kungu, kas ir vienīgais, kurš var dot man cerību. Un, lai raudzītos uz Kungu, lai pazītu Kungu, paņemsim Evaņģēliju un lūgsim šo kontemplācijas lūgšanu. Šodien, piemēram, atrodiet 10-15 minūtes, lasiet Evaņģēliju, iedomājieties un sakiet kaut ko Jēzum. Un neko vairāk! Tādā veidā jūsu zināšanas par Jēzu taps lielākas un pieaugs jūsu cerība. Neaizmirstiet raudzīties uz Jēzu! Šim nolūkam kalpo kontemplācijas lūgšana.”