Ģimenes tēvs – Dieva mīlestības zīme saviem bērniem

Trešdienas vispārējās audiences laikā pāvests turpināja katehēžu ciklu par ģimeni. 28. janvārī viņš pievērsās tēva lomai ģimenē. „Tēvišķās mīlestības pieredzes trūkums var kļūt bērniem par šķērsli patiesu attiecību veidošanai ar Dievu Tēvu”, sacīja Francisks, aicinot Pāvila VI zālē sapulcējušos svētceļniekus un visus ticīgos lūgties par tēviem.

„Tēvs” ir vārds, ar kādu mēs varam uzrunāt Dievu. To mums mācīja pats Jēzus un tas mums, kristiešiem, ir viens no mīļākajiem vārdiem – atzina pāvests. Vārds „tēvs” ir pazīstams visiem cilvēkiem visā pasaulē. Tas norāda uz fundamentālām attiecībām, kurām ir tikpat sena vēsture kā cilvēces vēsture. Taču pateicoties Jēzum, šis vārds ir ieguvis jaunu dziļumu. Pieminot Jēzus īpašās attiecības ar Tēvu, Francisks atgādināja, ka Trīsvienīgā Dieva noslēpums, ko Kristus mums atklāja, ir mūsu kristīgās ticības būtība.

Pievēršoties mūsdienu kontekstam, Svētais tēvs atzina, ka šodienas sabiedrība ir „sabiedrība bez tēviem”. Mūsdienu lielā problēma ir tēva klātbūtnes trūkums ģimenē. Bieži vien tēvi tik ļoti koncentrējas uz sevi un uz sevis īstenošanu, ka aizmirst ģimeni. Tēva klātbūtnes trūkums bērnu un jauniešu dzīvē var atstāt ļoti dziļus robus un radīt bērnos un jauniešos smagus ievainojumus – atgādināja Francisks. Tieši šis tēva klātbūtnes trūkums lielā mērā ir iemesls tam, ka pusaudži un jaunieši neatrod drošus savas dzīves orientierus un nereti sāk staigāt maldu ceļus. Ja nav tēva, bērnam pietrūkst parauga un drošas autoritātes, pēc kā savā ikdienas dzīvē vadīties.

Ģimenē aug bāreņi, jo tēvu bieži vien nav līdzās – turpināja pāvests. Viņi ir neesoši arī fiziski, viņi ir prom no mājām, bet tad, kad viņi ir mājās, tad nerīkojas kā tēvi. Viņi nesarunājas ar saviem bērniem, neveic audzināšanas darbu, ar savu dzīves piemēru un vārdiem neiemāca bērniem dzīves vērtības un normas, kuras tiem būtu vajadzīgas kā maize. Francisks atzina, ka reizēm tēvi neredz savu vietu ģimenē un nezina, kā audzināt bērnus. Tad, šaubu brīdī, viņi atkāpjas, bēg no atbildības vai meklē patvērumu līdzvērtīgās attiecībās ar bērniem. Tā ir taisnība, ka tēvam jābūt sava dēla ceļa biedra, bet viņš nedrīkst aizmirst arī to, ka ir tēvs. Ja tēvs uzvedas tikai kā biedrs, tad bērnam tas nenāks par labu.

Turpinot katehēzi, pāvests atgādināja, ka visa sabiedrība ir atbildīga par jauniešu audzināšanu. Jauniešiem ir vajadzīgi droši orientieri. Viņiem ir vajadzīgi cilvēki, kuriem var uzticēties, ideāli, pēc kā tiekties, un kas sasilda sirdi. Nereti jauniešiem tiek piedāvāti elki, kas nozog viņu sirdi, liek sapņot par izpriecām un baudām, bet nedod tiem darbu. Dažreiz jaunieši tiek maldināti ar naudu, liedzot tiem patiesās bagātības. Tādā veidā tie kļūst par bāreņiem. Taču Jēzus ir devis apsolījumu: „Es jūs neatstāšu bāreņus”. Viņš ir īstais ceļš, Viņš ir skolotājs, kuru varam klausīt, Viņš ir tā cerība, kas var izmainīt pasauli, Viņš dod pārliecību, ka mīlestība uzvar naidu, un ka varam veidot brālīgu un mierīgu nākotni.

Šodien pāvests pievērsās tēva lomai vairāk no negatīvās puses, tas ir, norādīja uz tēva klātbūtnes trūkumu, savukārt nākošajā reizēs viņš aplūkos tēvišķības skaistumu. Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Francisks aicināja visus lūgties par tēviem, lai viņi vienmēr spētu atbildīgi rīkoties un būtu saviem bērniem par Dieva Tēva mīlestības zīmi.

J. Evertovskis / VR