Pāvests svin Svēto Misi par Parīzē notikušā uzbrukuma upuriem

Ceturtdienas rītā Svētās Martas nama kapelā pāvests celebrēja Svēto Misi par Parīzē notikušā uzbrukuma upuriem un viņu tuviniekiem. Franciska pirmie vārdi bija veltīti traģiskajiem notikumiem, kas trešdien norisinājās Francijas satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā. Svētais tēvs sacīja: „Vakar Parīzē notikušais atentāts liek domāt par daudzām nežēlībām, par cilvēka nežēlību; par plaši izplatīto terorismu – gan atsevišķiem teroraktiem, gan terorismu valsts līmenī. Runa ir par nežēlību, uz kādu ir spējīgs cilvēks! Šajā Misē lūgsimies par šīs nežēlības upuriem. Par daudzu nežēlību upuriem! Lūgsim arī par nežēlīgajiem, lai Kungs izmaina viņu sirdi”.

Vatikāna viesu namā šajā gadā svinētās pirmās Svētās Mises homīlijā Francisks norādīja, ka Dieva pazīšanas ceļš ir mīlestība. Ar intelektu vien nepietiek. Pāvests uzsvēra, ka kristīgā mīlestība sastāv no konkrētiem darbiem, nevis no vārdiem. Viņš norādīja, ka Ziemassvētku laikā atslēgas vārds liturģijā ir „atklāšanās”. Jēzus atklāj sevi Epifānijas svētkos, Kristīšanas svētkos, kā arī Kānas kāzās. Kā mēs varam iepazīt Dievu? – jautāja Francisks. Apustulis Jānis savā Pirmajā vēstulē norāda, ka, lai pazītu Dievu, nepietiek ar mūsu intelektu, ar mūsu prātu. Dieva iepazīšana ir atkarīga no mūsu tikšanās ar Viņu, no personīgām attiecībām. Tāpēc vajag kaut ko vairāk.

Dievs ir mīlestība. Tikai ejot pa mīlestības ceļu, tu vari iepazīt Dievu. Tā ir saprātīga mīlestība. Tā ir mīlestība, ko pavada prāts, bet mīlestība. Kā tad es varu mīlēt kādu, ko nepazīstu? Mīli tos, kuri tev ir līdzās – atbildēja pāvests. Šī doktrīna ir ietverta divos baušļos – Dieva un tuvākā mīlestības bauslī. Svarīgākais ir mīlēt Dievu, jo Viņš ir mīlestība. Otrais – mīlēt tuvāko. Lai īstenotu pirmo, mums jākāpj pa otrā trepītēm, tas ir, mīlot savu tuvāko, varam nonākt līdz Dieva iepazīšanai, jo Viņš ir mīlestība. Tikai prātīgi mīlot, galvenais mīlot, varam sasniegt šo mīlestību.

Homīlijā Francisks atgādināja, ka Dieva mīlestība nav tā, ko redzam televīzijas seriālos vai ziepju operās. Tā ir konkrēta mīlestība. Tas, kurš mīl, pazīst Dievu, bet kurš nemīl, nav Viņu pazinis, jo Dievs ir mīlestība. Taču tā nav televīzijas seriālu mīlestība. Nē, nē! – uzsvēra pāvests. Tā ir stipra mīlestība, mūžīga mīlestība. Tā ir mīlestība, kas parādās Dieva Dēlā, kurš ieradās pasaulē, lai mūs glābtu. Tā ir konkrēta mīlestība. Tā ir mīlestība darbos, nevis vārdos. Lai pazītu Dievu, vajadzīga visa dzīve. Tas ir ceļš. Tas ir mīlestības ceļš, izziņas ceļš, tuvākmīlestības ceļš. Tas ir ceļš, pa kuru ejot, mēs mīlam arī tos, kuri mūs ienīst, mīlam visus.

Uzrunājot Svētās Mises dalībniekus, pāvests atgādināja, ka nevis mēs pirmie iemīlējām Dievu, bet pats Dievs pirmais mūs iemīlēja. Viņš sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai mūs atpestītu. Dieva mīlestība ir kā mandeļu zieds, kurš pavasarī uzzied pirmais. Tad, kad mēs tuvojamies Dievam ar saviem žēlsirdības darbiem, lūgšanu, pieņemot Svēto Komūniju, klausoties Viņa Vārdu, tad atklājam, ka Viņš jau ir mums priekšā un mūs gaida, jo Viņš mūs mīl. Francisks atzina, ka šodien daudzi cilvēki mums visapkārt ir apjukuši, pazaudējuši orientierus, nesaskata savu ceļu. Tāpēc Dievs sūta pasaulē savu Dēlu. Dievs iežēlojas par savu radību.

Tāda ir Dieva mīlestība – turpināja Svētais tēvs. Dievs vienmēr mūs gaida, Viņš vienmēr mūs pārsteidz. Viņš ir Tēvs, mūsu Tēvs, kurš mūs ļoti mīl, kurš vienmēr ir gatavs mums piedot. Vienmēr! Nevis vienu reizi, bet 70 reiz 7 reizes! Lai iepazītu šo Dievu, kurš ir mīlestība, mums jākāpj par tuvākmīlestības kāpnēm, pa žēlsirdības darbu kāpnēm, kā Kungs mums ir mācījis. Noslēgumā pāvests vēlēja, lai Kungs dod mums žēlastību iepazīt Viņu, ejot pa mīlestības ceļu.


J. Evertovskis / VR