Aprit 100 gadi, kopš pāvesta Benedikta XV Ziemassvētku runas

Pirms 100 gadiem, tiekoties ar kardinālu kolēģiju Ziemassvētku vigīlijā, pāvests Benedikts XV teica vēsturisku runu par kara nežēlību. Toreiz jau piecus mēnešus Eiropu postīja karš. „Lai zemē krīt ieroči un rokas, kam likts tos satvert, atgriežas pie darba rīkiem, lai atgriežas pie civilizācijas un miera darbiem,” aicināja pāvests. Viņš novēlēja, lai valstu vadītāji un tautas vismaz Ziemassvētkos sadzird Jēzus balsi, kas sludina miera dāvanu.

Benedikta XV runa, diemžēl, nemainīja karastāvokli un tas turpinājās četrus gadus. Taču vairākās tranšeju izvagotās vietās, negaidot ģenerāļu pavēli, uz dažām svētku dienām tika pārtrauktas kaujas. Kareivji varēja apmainīties ar sveicieniem, aprakt mirušos, piedalīties dievkalpojumā un uzspēlēt pat futbolu.

Šie fakti, kas notika pirms 100 gadiem, šodien visiem mums dod lielu mācību – nebaidīties meklēt mieru. Pāvests Francisks, apmeklējot Strasbūru, intensīvā un pārliecinošā veidā vērsās pie novecojušā kontinenta, kas ir kļuvis par „jaunu perifēriju” ticības atsaluma dēļ, lai tas nepaliktu aizvēries pret savām reliģiskajām saknēm, lai ticība nepaliek ieslēgta vēstures grāmatās, bet arī šodien tiek īstenota un konkretizēta.

Umbrijas bīskapi Itālijā, raugoties uz pašreizējo notikumu attīstību Eiropā, ir nolēmuši rīkot studiju, lūgšanu un pārdomu dienas Asīzē, lai palīdzētu mūsdienu cilvēkiem atklāt Eiropas dziļo dvēseli.

I. Šteinerte/VR