Cilvēks ir "apgaismots" tik lielā mērā, cik lielā mērā viņš ir dāvana citiem

Šodien, svētās Lūcijas svētkos, kas tiek uzskatīta par labas redzes aizbildni, pāvests pieņēma audiencē Itālijas Neredzīgo un vājredzīgo apvienības locekļus. Apvienība nav konfesionāla, taču tajā sastāvošie dalībnieki ir vēlējušies tikties ar pāvestu tieši šai dienā, kad Baznīca godina svēto Sirakūzu jaunavu un mocekli. Francisks pakavējās pie vairākām cilvēciskām vērtībām, kuras savā dzīvē ir piedāvājusi svētā Lūcija. Pāvests atzīmēja, ka pateicoties ticībai Kristum, viņa šīs vērtības iemiesoja izcilā veidā. Viena no tām ir drosme. Ar lielu drosmi Lūcija stājās pretim spīdzināšanai un vardarbīgai nāvei. Francisks apgalvoja, ka šī drosme izrietēja no augšāmcēlušā Kristus, ar kuru viņa bija vienota, kā arī no Svētā Gara, kas mita viņā.

Svētais tēvs atzīmēja, ka mums visiem ir vajadzīga drosme, lai stātos pretim dzīves izaicinājumiem. Īpašā veidā tas attiecas uz aklajiem un vājredzīgajiem. Viņi nedrīkst aizvērties, uzskatīt sevi par upuriem, bet tieši pretēji, tiem ir jāatveras realitātei, citiem cilvēkiem, sabiedrībai, lai iemācītos pazīt un piešķirt vērtību spējām, ko Kungs katram ir devis, patiešām katram, nevienu neizslēdzot. Taču tāpēc ir vajadzīga drosme, dvēseles spēks.

Vēl viena vērtība, ko piedāvā svētā Lūcija, ir fakts, ka viņa nebija viena, bet piederēja kopienai, bija tās miesas locekle, kurai galva ir Kristus, un tās celtnes locekle, kurai Kristus ir pamats. „Jūs esat apvienība, un tā jau ir vērtība!” teica pāvests, vēršoties pie saviem šīsdienas viesiem. Viņš uzsvēra, ka apvienība nav indivīdu summa, bet gan kas vairāk. Francisks norādīja, ka šodien pastāv liela nepieciešamība dzīvot ar prieku un būt iesaistītiem apvienības dimensijā, jo šai vēsturiskajā brīdī tā ir ievērojami mazinājusies un tās pietrūkst.

Sastāvēt cilvēku grupā, būt solidāriem, tikties, dalīties pieredzē, kopā salikt resursus… tas viss veido daļu no tautas civilā mantojuma. Bieži vien cilvēki, kas dzīvo ar kādu fizisku trūkumu, vai invaliditāti, pārējiem pēc savas pieredzes var teikt, ka viņi nav radīti, lai būtu vientuļnieki, bet gan lai veidotu attiecības ar citiem, papildinātu cits citu, palīdzētu, pavadītu, savstarpēji atbalstītu.

Svētā Lūcija, visbeidzot liecina, ka dzīve ir dota tāpēc, lai to dāvātu. Pāvests atgādināja, ka viņa to apliecināja ekstrēmā veidā ar savu moceklību, taču dāvanas vērtība ir universāla. Tā ir patiesas laimes noslēpums. Francisks teica, ka cilvēks nespēj īstenot sevi pilnībā nevienā citā veidā, kā vien mīlestībā, proti dāvājot sevi. „Un to var uzskatīt arī par vārda „Lūcija” nozīmi: cilvēks ir „apgaismots” tik lielā mērā, cik lielā mērā viņš ir dāvana citiem,” sacīja Svētais tēvs.

I. L. Šteinerte/VR