2014-12-11 15:41:54

Dievs mūs mīl bez nosacījumiem, kā mamma mīl savu bērnu


„Dievs mūs mīl kā mamma. Nepārvērtīsim par preci žēlastību,” šādas pāvesta atziņas izskanēja šīrīta Svētās Mises homīlijā. Francisks atzīmēja, ka Dievs ir kā mamma, kurš mūs mīl bez nosacījumiem, taču mēs šo žēlastību bieži vien gribam kontrolēt gluži kā „garīgajā grāmatvedībā”. Dievs savu tautu atpestī nevis no tālienes, bet būdams tuvs, ar maigumu. Svētais tēvs homīlijā vadījās pēc Isaja grāmatas fragmenta, kurā ir izteikta līdzīga doma. Pāvests sacīja:

„Dieva tuvība ir tik liela, ka Viņš šeit ir kā mamma. Kā mamma, kas sarunājas ar savu bērnu. Mamma, kas bērnam dzied šūpuļdziesmu, piemēro savu balsi bērna balsij, izliekas maziņa kā bērns, un runā bērna tonī, kļūdama gandrīz vai smieklīga to cilvēku izpratnē, kuri nesaprot, ka tajā slēpjas lielums: „Nebīsties, Jēkab, tārpiņ!” Cik reižu mamma, glāstīdama bērnu, saka viņam šādas lietas, vai ne? „Tu kulsi un saberzīsi kalnus”… es tevi padarīšu lielu… Un Dievs kā mamma noglāsta savu bērnu, un ir viņam tuvs. Tas ir Dieva maigums. Viņš mums ir tik tuvs, ka liek sev izpausties ar šādu maigumu – ar mammas maigumu”.

„Dievs mūs mīl bez nosacījumiem, kā mamma mīl savu bērnu,” atkārtoja pāvests. Un bērns ļauj sevi mīlēt. Tā ir Dieva žēlastība. Taču daudzreiz, vēloties būt droši, mēs gribam žēlastību kontrolēt, un vēsturē, kā arī mūsu dzīvē krītam kārdinājumā žēlastību padarīt par preci, to kontrolēt. Varbūt sev mēdzam sacīt: „Bet man ir dots daudz žēlastības,” „mana dvēsele ir tīra, esmu žēlastības stāvoklī”. Pāvests piebilda:

„Un tā šī tik skaistā Dieva tuvības žēlastība kļūst par garīgu aprēķinu: „Darīšu to un to, jo tā iegūšu 300 dienu žēlastību… Es atkal darīšu to un to, jo tādējādi sakrāšu žēlastību. Bet, kas tad ir žēlastība? Vai tā ir prece? Ja tā domā, tad šķiet, ka jā. Šķiet, ka jā! Un vēsturē šī Dieva tuvība savai tautai ir tikusi nodota šādas mūsu egoistiskās attieksmes dēļ, nodota mūsu vēlmes dēļ kontrolēt un par preci pārvērst žēlastību.”

Pāvests atgādināja par cilvēku grupām, kas Jēzus laikā vēlējās kontrolēt žēlastību. Farizeji, kas paši kļuva par daudzo likumu vergiem, un kuri tos uzkrāva tautas pleciem. Saduceji ar saviem politiskajiem kompromisiem. Labie, ļoti labie esēņi, taču viņiem bija bail, viņi neriskēja un ieslīga savu klosteru izolācijā. Zeloti, kuriem Dieva žēlastība bija „atbrīvošanās karš”, vēl viens veids, kā žēlastību padarīt par preci.

Francisks uzsvēra, ka Dieva žēlastība ir pavisam kas cits. Tā ir tuvība, maigums. Ja tu savās attiecībās ar Kungu nejūti, ka Viņš tevi mīl ar maigumu, tad tev kaut kā trūkst, tu vēl neesi sapratis, kas ir žēlastība, vēl neesi saņēmis šo tuvības žēlastību.

Svētais tēvs atcerējās kādu grēksūdzi pirms daudziem gadiem, kad kāda sieviete bija neziņā, vai sestdienas vakarā apmeklēta Svētā Mise būs derīga kā svētdien apmeklēts dievkalpojums. Francisks tad esot sievieti mierinājis, ka Kungs nav tirgotājs, Kungs mīl, Viņš ir tuvu.

„Svētais Pāvils spēcīgi reaģē uz šo likuma garīgumu. „Es esmu taisnīgs un daru to, un to un to. Ja to nedaru, tad neesmu taisnīgs.” Taču tu esi taisnīgs, jo Dievs tev ir tuvojies, jo Dievs tevi noglāsta, jo Dievs tev saka šīs skaistās lietas ar maigumu: tā ir mūsu taisnība, šī Dieva tuvība, šis maigums, šī mīlestība. Arī tad, kad riskējam kļūt smieklīgi, mūsu Dievs ir tik ļoti, ļoti labs. Ja mums būtu drosme atvērt sirdi šim Dieva maigumam, cik daudz tad mums būtu garīgās brīvības! Cik daudz! Šodien, ja jums ir nedaudz laika, paņemiet Bībeli un izlasiet Isaja grāmatas 41. nodaļu no 13. līdz 20. pantam. Šis Dieva maigums, šis Dievs, kurš katram no mums dzied šūpuļdziesmu gluži tāpat kā mamma!”

I. Šteinerte/VR







All the contents on this site are copyrighted ©.