Būt par dāvanu citiem!

Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki mums atgādina, ka viss ir žēlastība. Viss ir dāvana, ko esam saņēmuši par velti no Dieva un Viņa mīlestības. Ja visu esam saņēmuši, tad arī mēs paši esam aicināti kļūt par dāvanu citiem. Kādā veidā to varam īstenot? Atbildi uz šo jautājumu sniedza pāvests, uzrunājot 8. decembrī Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sapulcējušos svētceļniekus.

Eņģelis Gabriēls sauc Mariju par „žēlastības pilno” (Lk 1, 28). Viņa ir brīva no grēka, jo Dievs viņu izvēlējās par sava Dēla Māti. Jau kopš ieņemšanas brīža Marija tika pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa. Atbildot eņģelim, viņa saka nevis „es darīšu pēc tava vārda”, bet „lai man notiek pēc tava vārda” (1, 38). Svētie Raksti tūlīt piebilst, ka Vārds viņas klēpī tapa miesa. Francisks norādīja, ka arī no mums tiek prasīts ieklausīties Dievā, kurš mūs uzrunā, un pieņemt Viņa gribu. Saskaņā ar Evaņģēlija loģiku, nekas nedod tik auglīgus rezultātus, kā Kunga Vārda klausīšanās un pieņemšana.

Marija ar savu stāju mums parāda, ka „būt” ir svarīgāk nekā „darīt”. Viņa māca, ka esam aicināti ļaut, lai Dievs rīkojas mūsu dzīvē, lai tādējādi mēs patiešām spētu būt tādi, kādus Viņš mūs grib redzēt. Šajā kontekstā pāvests uzsvēra, ka Marija ir receptīva, bet ne pasīva. Fiziskā plāksnē, viņa saņem Svētā Gara spēku un tad dāvā Dieva Dēlam miesu un asinis, kas veidojas viņas klēpī. Garīgā plāksnē, viņa pieņem žēlastību un atbild tai ar ticību. Tāpēc sv. Augustīns raksta, ka Marija vispirms ieņēma savā sirdī, pēc tam klēpī. Francisks norādīja, ka šis žēlastības pieņemšanas noslēpums ir pieejams mums visiem. Elizabete sveicināja Mariju ar vārdiem „svētīta starp sievietēm” (Lk 1, 42). Arī mēs kopš mūžiem esam „svētīti”, tas ir, mīlēti un, līdz ar to, izredzēti „pirms pasaules radīšanas, lai (…) mīlestībā būtu svēti un nevainīgi Viņa priekšā” (Ef 1, 4). Marija tika izpirkta jau kopš savas ieņemšanas brīža, bet mēs tiekam atpestīti, pateicoties Kristībai un ticībai. Tomēr gan viņas, gan mūsu Pestītājs ir pats Dieva Dēls, Jēzus Kristus.

Saņemot no Dieva šo lielo mīlestības dāvanu, esam aicināti uz nesavtību. Neviens no mums nevar nopirkt pestīšanu – norādīja Svētais tēvs. Pestīšana ir dāvana, ko Kungs mums dāvā par velti. Tā kā par velti esam saņēmuši, tad par velti esam aicināti dot. Mēs varam sekot pašas Dievmātes paraugam. Viņa, saņēmusi eņģeļa vēsti, dodas dalīties auglības dāvanā ar savu māsīcu Elizabeti, jo, ja visu esam saņēmuši, tad visam jātiek atdotam atpakaļ. Kādā veidā? Ļaujot, lai Svētais Gars padara mūs par dāvanu citiem; lai Viņš palīdz mums kļūt par uzņemšanas, izlīgšanas un piedošanas instrumentiem. Ja ļausim, lai mūsu dzīvi pārveido Kunga žēlastība, tad nespēsim paturēt tikai sev gaismu, kas atspīd no Viņa vaiga, bet atstarosim to, lai tā apgaismo citus. Mācīsimies no Marijas, kuras skatiens bija pastāvīgi vērsts uz Dēlu un kuras vaigs kļuva līdzīgs Kristus vaigam – mudināja pāvests.

Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos, 8. decembra pēcpusdienā, Francisks dosies uz Marijas Lielāko baziliku un Spānijas laukumu, Romā, lai vienā un otrā vietā pagodinātu Dievmāti. Uz Spānijas laukumu pāvesti šajā dienā dodas jau kopš 1953. gada. Par piemiņu Pija IX 1854. gada 8. decembrī pasludinātajai dogmai par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu, laukumā ir uzbūvēts speciāls mariāniskais piemineklis – augsta kolonna ar Jaunavas Marijas statuju galā. Pāvests Francisks diezgan bieži apmeklē minēto Santa Maria Maggiore baziliku, lai lūgtos pie Salus Populi Romani – Romas pilsētas aizbildnes ikonas.

Mikroblogošanas vietnē Twitter Francisks ierakstīja: „Mācīsimies no Vissvētākās Jaunavas Marijas drosmīgāk sekot Dieva Vārdam”.
J. Evertovskis / VR