Pāvests Francisks ierodas Stambulā

Pāvesta vizītes Turcijā otrās dienas galvenie notikumi: Euharistijas svinības Stambulas Svētā Gara katedrālē, ekumeniskā lūgšana Fanāras Svētā Jura patriarhālajā baznīcā un tikšanās ar Konstantinopoles ekumenisko patriarhu Bartolomeju I. Piektdien, viesojoties Ankarā, Francisks tikās ar Turcijas valdību un reliģiju līderiem. Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz dažādībām, savstarpējā cieņa un draudzība ir iespējamas. Pāvests asi nosodīja vardarbību, kas plosās daudzviet pasaulē, tai skaitā, Tuvo Austrumu valstīs Sīrijā un Irākā, un mudināja reliģiju līderus veidot labas attiecības un dialogu, jo no tā ir būtiski atkarīgs miers. Sestdienas, 29. novembra, rītā Romas bīskaps no Ankaras devās un Stambulu, kur pēc vienas stundas lidojuma Ataturka starptautiskajā lidostā viņu sagaidīja pareizticīgo patriarhs Bartolomejs I un pilsētas gubernators.

Stambula ir lielākā Turcijas pilsēta ar vairāk nekā 13 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir civilizāciju, kultūru un reliģiju krustceles, kur satiekas divi kontinenti – Āzija un Eiropa. Megapoles debesis sestdienas rītā klāja mākoņu sega, daudzviet ielās bija vērojami lielāki satiksmes sastrēgumi nekā parasti, par drošību rūpējās tūkstošiem policistu. Vairāku dievnamu fasādes izrotātas ar fotogrāfijām, kurās redzami apskaujamies Bartolomejs I un Francisks. Pat ja viņš jau ir ceturtais pāvests, kurš apmeklē Turciju, tomēr tas ir rets un grandiozs notikums šai zemei, kuras gandrīz visi iedzīvotāji ir musulmaņi. Daudzus aizkustināja viņa piektdien teiktā uzruna valdībai. „Tas ir pāvests, kurš runā par problēmām un meklē to risinājumu”, sacīja kāds musulmaņu jaunietis, kurš ar lielu interesi seko katoliskās Baznīcas vadītāja vizītei. Vienlaikus šis jaunietis, kā arī daudzi citi cer, ka tiks rasts risinājums bēgļu un bezpajumtnieku lielajai problēmai Stambulā. Tūkstošiem cilvēku, kuri ierodas no citām zemēm, guļ pilsētas ielās, tai skaitā, pašā tās centrā. Neraugoties uz visu, Stambula joprojām tiek dēvēta par „laimes ostu”.

Vizīti šajā pilsētā Francisks iesāka ar pasaulslavenā Svētās Sofijas muzeja un sultāna Ahmeda jeb Zilās mošejas apmeklējumu. Muzeja viesu grāmatā Svētais tēvs atstāja īsu ierakstu grieķu valodā: „Αγία Σοφία του Θεού” (Svētā Dieva Gudrība). Savukārt latīņu valodā citēja 83. psalma vārdus: „Quam dilecta tabernacula tua Domine” (Cik mīļš ir Tavs mājoklis, Kungs). Dievišķajai Gudrībai veltītais dievnams ir viena no senākajām kristiešu bazilikām, kas pēc Konstantinopoles krišanas tika pārvērsta par mošeju, bet 20. gadsimta sākumā par muzeju. Majestātiskā 17. gadsimtā būvētā Zilā mošeja ir viens no ievērojamākajiem musulmaņu dievnamiem Stambulā. Svētā Krēsla preses dienesta direktors, pr. Federiko Lombardi norādīja, ka šeit pāvests apstājās „uz brīdi klusā adorācijā”. Francisku sagaidīja un pa mošeju pavadīja Lielmuftijs. Abu tikšanās aizritēja ļoti sirsnīgā gaisotnē. Tas bija „skaists brīdis starpreliģiju dialoga ceļā”, piebilda tēvs Lombardi.

Vatikāna Radio žurnālisti, kuri atspoguļo pāvesta vizīti no vietas, Turcijā, vēstī, ka šoreiz ielās, pa kurām dodas Svētais tēvs, cilvēku ir ļoti maz. Pārsvarā tie ir daži katoļticīgie un ārzemju tūristi. Katoļticīgie bija aicināti ierasties pie Svētās Sofijas dievnama, lai redzētu Francisku tuvumā, taču atnāca tikai nedaudzi. Tas skaidrojams ar to, ka viņu skaits Stambulā ir tikai 0,5%, pie tam daļa no viņiem, iespējams, nobijās no pārāk stingrajiem drošības pasākumiem un iespējamajiem atentātu draudiem. Turpretī daudz lielāks entuziasms ir manāms pareizticīgajos. Kāds Konstantinopoles patriarhāta pārstāvis preses konferencē apgalvoja, ka pāvests Francisks taisa „ekumenisku revolūciju”. Pat ja vienotību vēl nevar uzskatīt par šodienu, bet par nākotni noteikti – viņš piebilda.

Dažādu ritu katoļi – latīņu, armēņu, sīru un kaldiešu rita ticīgie – Svēto tēvu sestdien sagaidīja Stambulas Svētā Krēsla pārstāvniecībā, kur viņš ieturēja pusdienu maltīti. No turienes Francisks devās uz Svētajam Garam veltīto latīņu rita katedrāli, lai tur svinētu Euharistiju.

J. Evertovskis / VR