Pāvests tiekas ar Itālijas katoļticīgo mediķu apvienību
Sestdien pāvests pieņēma audiencē Itālijas katoļticīgo mediķu apvienības locekļus,
kā arī vairākus slimos bērnus kopā ar viņu vecākiem. Francisks atzīmēja, ka šodien,
pateicoties zinātniskajam un tehniskajam progresam, ir lielākas fiziskās izveseļošanās
iespējas. Tomēr, dažos aspektos ir mazinājušās rūpes par cilvēku, jo īpaši tad, ja
viņš cieš, ir trausls un neaizsargāts. Zinātnes un medicīnas sasniegumi var dot ieguldījumu
cilvēka dzīves uzlabošanā tikmēr, kamēr nenotiek attālināšanās no ētiskās saknes.
Uzrunājot katoļticīgos mediķus, pāvests teica:
„Uzmanība pret cilvēka dzīvību,
jo īpaši tad, kad tā atrodas vislielākajās grūtībās, proti, pret slimnieku, vecu cilvēku,
bērnu, dziļi iesaista Baznīcas misiju. Tā jūtas aicināta piedalīties arī debatēs,
kur tiek runāts par cilvēka dzīvību, lai nāktu klajā ar savu piedāvājumu, kas ir balstīts
uz Evaņģēliju. Dzīves kvalitāte ir saistīta galvenokārt ar ekonomiskajām iespējām,
ar „labklājību”, ārējo skaistumu un fiziskās dzīves baudu, aizmirstot citas, dziļākas
cilvēka eksistences dimensijas – attiecību, garīgo un reliģisko. Patiesībā, ticības
un prāta gaismā, cilvēka dzīvība vienmēr ir svēta un tai vienmēr piemīt kvalitāte.
Nepastāv cilvēka dzīvība, kas būtu sakrālāka par citu cilvēku dzīvību, tāpat kā nav
cilvēka dzīvības, kas ir kvalitatīvi nozīmīgāka par citu tikai tāpēc, ka vienam pieder
vairāk līdzekļu, tiesību, ekonomisko un sociālo iespēju.”
Pāvests aicināja
katoļticīgos mediķus ar vārdiem un piemēru liecināt, ka ikviena cilvēka dzīvība ir
svēta un neaizskarama, ka tā ir jāmīl, jāaizsargā un par to jārūpējas. Svētais tēvs
aicināja sadarboties ar visiem, kas atzīst cilvēka personas cieņu kā sava darba kritēriju,
neraugoties uz viņu reliģiju, vai pārliecību. „Ja Hipokrāta zvērests jums liek būt
par dzīvības kalpiem, tad Evaņģēlijs prasa vēl vairāk: mīlēt dzīvību un tai kalpot,
jo sevišķi, kad tā prasa īpašu uzmanību un gādību,” teica pāvests katoļticīgajiem
mediķiem. Viņš atzīmēja arī, ka dominējošā doma dažreiz piedāvā „viltus līdzjūtību”.
Tā piemēram, uzskatot, ka izdarot abortu, tiek palīdzēts sievietēm, vai ar eitanāziju
tiek palīdzēts smagi slimiem cilvēkiem. Kā „zinātnisks sasniegums” tiek traktēta bērna
mākslīga radīšana tā vietā, lai saņemtu viņu kā dāvanu. Pāvests pieminēja arī dažu
cilvēku izmantošanu laboratoriskiem pētījumiem, lai glābtu citu cilvēku dzīvības.
Francisks norādīja, ka citāda ir evaņģēliskā līdzjūtība, kuras spilgts piemērs ir
Labais samarietis. Šī līdzjūtība pavada vajadzības brīdī un sniedz konkrētu palīdzību
(sal. Lk 10,33).
Svētais tēvs atzina, ka uzticība dzīvības Evaņģēlijam
un tā respektēšana dažreiz prasa drosmīgu izvēli, kas atsevišķos gadījumos var vest
līdz sirdsapziņas iebildumiem. Apritot 70 gadiem, kopš dibināta Itālijas katoļticīgo
mediķu apvienība, pāvests pieminēja svēto Kamilu de Lelli, kurš iesakot visefektīvāko
slimnieka ārstēšanas metodi, teica: „Ielieciet savās rokās vairāk sirds!” Tāds bija
arī pāvesta Franciska novēlējums.