Ekonomiskā uzplaukuma priekšnosacījumi – atbildība, personas cieņas ievērošana un
solidaritāte
Nepietiek sniegt konkrētas atbildes uz ekonomikas jautājumiem, bet ir nepieciešams
veicināt ekonomikas, finanšu un darba ētiku – norādīja pāvests, piektdien tiekoties
ar biznesa konsultantu grupu. Viņš kārtējo reizi uzsvēra, ka centrālā vieta pienākas
cilvēkam, nevis naudai. Tāpēc lai ekonomikā notiktu uzplaukums, jāizkopj atbildība
un solidaritātes vērtība. Francisks atzina, ka viena no nopietnākajām mūsdienu problēmām
ir bezdarbs. Daudzi nevar atrast cilvēka cienīgu darbu un ir spiesti strādāt nelegāli.
Šādā situācijā pastiprinās kārdinājums dzīties pēc savām interesēm, nerūpējoties par
kopējo labumu, taisnīgumu un vienlīdzību. Tāpēc tie, kuri ekonomikas sektorā ieņem
vadošos amatus, ir aicināti, veicot savu ikdienas darbu, spēlēt pozitīvu un konstruktīvu
lomu, apzinoties, ka aiz katra papīra stāv konkrēts cilvēks. Runājot par kristīgajiem
biznesmeņiem, viņi ir aicināti smelties spēku savu pienākumu kārtīgai veikšanai ikdienas
lūgšanā un Dieva Vārda klausīšanā – norādīja pāvests. Viņi ir aicināti ne tikai kompetenti
un profesionāli izpildīt savus uzdevumus, bet iet vēl tālāk, tas ir, iet pretī tiem,
kuri atrodas grūtībās, likt lietā visas savas radošās spējas, lai atrisinātu šķietami
neatrisināmas problēmas, un panāktu, lai tur, kur valda birokrātija, virsroku gūtu
rūpes par cilvēka cieņu.
Ekonomika un finanses ir cilvēciskās darbības dimensijas,
kas var būt par tikšanās, dialoga un sadarbības iespēju – turpināja Francisks. Lai
tā būtu un lai panāktu cilvēktiesību un cieņas ievērošanu darba vietās, centrālā vieta
jāierāda cilvēkam ar viņam pienākošos personas cieņu, stājoties pretī mēģinājumiem
visa priekšplānā nolikt naudu. Kad nauda tiek izvirzīta par visu darbību un iniciatīvu
mērķi un iemeslu, tad virsroku gūst utilitārā pieeja un mežonīgā peļņas loģika, kur
nav vietas personu respektam un, līdz ar to, tiek atmesta solidaritātes un cilvēka
cieņas vērtība.
Pāvests piebilda, ka tie, kuri strādā ekonomikas un finanšu
jomā, ir aicināti izdarīt tādas izvēles, kas veicina visas cilvēces sociālo un ekonomisko
labklājību, un visiem dod iespēju sevi attīstīt. Biznesa konsultantus Svētais tēvs
mudināja strādāt vienmēr atbildīgi, veicinot lojālas un taisnīgas attiecības, un,
ja iespējams, arī brālību, drosmīgi risinot vājo un nabagu problēmas. Ja gribam, lai
nākotnes paaudzes saņem no mums uzlabotu apkārtējās vides, ekonomisko un kultūras
mantojumu, ko mēs paši esam mantojuši, tad mums ir jāuzņemas atbildība un jāstrādā
pie solidaritātes globalizācijas veicināšanas. Saskaņā ar Baznīcas sociālo mācību,
solidaritāte iet roku rokā ar subsidiaritātes principu. Pateicoties šiem diviem principiem,
dažādi procesi tiek orientēti uz kalpošanu cilvēkam, taisnīguma un līdz ar to, īsta
un pastāvīga miera veicināšanu. J. Evertovskis / VR