Bīskaps ir dāvana Baznīcai

Baznīca nevar būt vesela, ja tās locekļi nav vienoti ar savu bīskapu. Tāda Baznīca ir slima – norādīja Francisks trešdienas vispārējās audiences laikā. 5. novembra katehēzes mācībā pāvests pievērsās Baznīcas hierarhijai, caur kuru īstenojas tās mātišķība. Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, viņš mudināja ticīgos mīlēt savus bīskapus, priesterus un diakonus, un lūgties par viņiem, lai viņi vienmēr būtu Kristus klātbūtnes redzamā zīme, vienotības instruments un pestīšanas līdzeklis. Svētais tēvs paziņoja, ka 2015. gada 21. jūnijā, ja tāda būs Dieva griba, viņš dosies svētceļojumā uz Turīnu, lai pagodinātu Kristus līķautu un svēto Jāni Bosko sakarā ar viņa dzimšanas 200. gadadienu.

Baznīcas mātišķo seju varam saskatīt, pateicoties bīskapu, priesteru un diakonu klātbūtnei un kalpošanai – sacīja pāvests. Ar šo Kunga izvēlēto un svaidīto brāļu starpniecību Baznīca Kristībā dzemdina mūs jaunai dzīvei Kristū, ir nomodā par mūsu augšanu ticībā, pavada līdz mēs ieslīgstam Tēva apskāvienos un saņemam Viņa piedošanu, baro mūs ar Dieva Vārdu un Kristus Miesu un Asinīm, piesauc pār mums Dieva svētību un Svētā Gara spēku, atbalstot visas dzīves garumā un, jo īpaši, pārbaudījumu un nāves stundā.

Turpinājumā Francisks norādīja, ka Baznīcas mātišķība sevišķā veidā izpaužas caur bīskapa personu un viņa kalpojumu. Bīskaps ir ticības garants un Kunga klātbūtnes pasaulē redzamā zīme. Tātad, nav runa par kaut kādu prestiža stāvokli vai pagodinājumu – atgādināja pāvests. Bīskapa kalpojums nav pagodinājums. Tas ir kalpojums – viņš uzsvēra. Bīskapam jāsargājas no pasaulīgās mentalitātes, karjerisma un tukšas izrādīšanās. Būt par bīskapu nozīmē vienmēr paturēt savu acu priekšā paša Jēzus priekšzīmi, kurš, būdams Labais Gans, atnāca nevis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un atdotu savu dzīvību par savām avīm. Svētie bīskapi – un tādu ir daudz – parāda mums, ka pēc šī kalpojuma pats netiecas, neprasa to, nepērk, bet pieņem paklausībā, nevis, lai sevi paaugstinātu, bet lai pazeminātu, tāpat kā Jēzus pazemināja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei un līdz pat krusta nāvei. Skumji redzēt, kad kāds par varītēm tiecas pēc šī amata un kad to iegūst, tad nekalpo, bet dzīvo tikai, lai tukši izrādītos.

Katehēzes mācībā par Baznīcas hierarhiju pāvests pieskārās arī koleģialitātes jautājumam. Apustuļi bija kopā izvēlēti un kopā tika sūtīti. Viņu brālīgajai vienotībai bija jākalpo visu ticīgo brālīgajai vienotībai. Katrs bīskaps veic savu kalpojumu kā viens no bīskapu kolēģijas, būdams vienotībā ar Romas bīskapu, proti, pāvestu. Francisks norādīja, ka to piedzīvojām pavisam nesen – oktobrī notikušās Bīskapu sinodes par ģimeni laikā. Pat ja bīskapi dzīvo izkaisīti dažādās pasaules malās, atšķirīgās kultūrās, tālu viens no otra, viņi, vienotībā ar sv. Pētera pēcteci, veido vienu kolēģiju. Pateicoties kopīgai lūgšanai, viņi visi ieklausās Kungā un tādā veidā kļūst spējīgi saskatīt laiku zīmes un mūsdienu cilvēku visdziļākās vajadzības. Viss iepriekš teiktais parāda to, ka bīskaps ir liela dāvana kristīgajai saimei. Tāpēc priesteri, diakoni un visi ticīgie ir aicināti cienīt savus bīskapus un dzīvot ar viņiem dziļā sadraudzībā.

Uzrunājot poļu svētceļniekus, Francisks atgādināja, ka nākošo svētdien Baznīca Polijā atzīmēs 6. Solidaritātes ar vajāto Baznīcu dienu. Šogad tā tiek veltīta Sīrijai. Svētais tēvs aicināja poļu ticīgos būt tuviem visiem tiem cilvēkiem, kuri cieš no kara un vardarbības. „Lai viņi, pateicoties jūsu vienotībai lūgšanā un konkrētiem materiālās palīdzības žestiem, jūt gādīgo Kristus klātbūtni un Viņa mīlestību”, vēlēja Francisks.
J. Evertovskis / VR