Pāvests vada dievkalpojumu Romas senajā kapsētā

„Lai Kungs apžēlojas par savu tautu, par visiem tiem, kuri piedzīvo lielas ciešanas, kā arī tiem, kuri tās rada, lai viņi atgrieztos,” – sacīja pāvests sestdienas, 1. novembra pēcpusdienā Romas senajā kapsētā Campo Verano svinot Euharistiju mirušo piemiņai. Šādā veidā Francisks turpināja svētā Jāņa Pāvila II iesākto tradīciju. Pirms dievkalpojuma pāvests apskatīja dažas fotogrāfijas, kurās redzamas pirms 71 gada notikušās Romas bambardēšanas traģiskās sekas. Uzlidojumu laikā smagi cieta arī Campo Verano. „Tas bija briesmīgi, tik daudz ciešanu, bet tomēr tas nav nekas salīdzinot ar to, kas notiek šodien,” – sacīja Svētais tēvs. Homīlijā viņš skaidroja Atklāsmes grāmatas fragmentus.

„Kad Svēto Rakstu pirmajā lasījumā klausījāmies aprakstu par Eņģeli, kas skaļā balsī uzrunāja eņģeļus, kuriem bija dota vara darīt ļaunu zemei un jūrai, man ienāca prātā doma, ka mēs nereti darām zemei lielāku ļaunumu nekā šie eņģeļi. To mēs darām. Mēs iznīcinām dabu, dzīvību, kultūru, vērtības, cerību. Un kāds ir vajadzīgs Dieva spēks, lai varētu apturēt mūsu neprātīgo iznīcības pasiju,” – atzina pāvests.

Šajā kontekstā Svētais tēvs runāja par kara šausmām, destrukcijas sistēmām un atmešanas kultūru, kas strauji izplatās mūsdienu pasaulē. Citējot Atklāsmes grāmatas fragmentu par ļaužu lielo pūli, pāvests pieminēja tos, kuri šodien pakļauti smagām ciešanām.

„Tuvojas aukstā ziema, un šie nabagi ir spiesti atstāt mājas un bēgt, lai izglābtu dzīvību, spiesti atstāt savu zemi, savus ciematus, un dzīvot tuksnesī... Un viņi dzīvo teltīs, dreb no aukstuma, viņiem trūkst medicīnisko līdzekļu, viņi ir izsalkuši, jo cilvēks-dievs uzskata sevi par radības karali, piesavinoties visas tās skaistās lietas, kuras Dievs ir radījis. Un kas maksā rēķinu? Viņi! Nabagi, tie, kuri tiek atmesti. Tas nav kaut kāds sens notikums. Nē, tas viss norisinās šodien. Un šis pūlis stāv Dieva priekšā un lūdz palīdzību, lūdz mieru, lūdz maizi, darbu...”

Francisks uzsvēra, ka mūsu cerība ir Dievs, kurš caur ciešanām mūs attīra un svētdara. Mēs esam aicināti dzīvot saskaņā ar Kalna svētībām. Tikai šis ceļš ved pie Dieva un pasargā mūs no iznīcības. „Lai Kungs mums palīdz, stiprina cerību un dāvā drosmi iziet no visa tā, kas grauj, iznīcina, ievaino un atstumj,” – sacīja pāvests Romas kapsētā sanākušajiem ticīgajiem.

S. Krivteža / VR