Pāvests lūdzas par mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem

Kur meklējama mūsu ticības jēga? Kur slēpjas tās spēks? Šādus un tamlīdzīgus jautājumus uzdod ne viens vien kristietis un nekristietis. Atbilde uz tiem atrodama Svētajos Rakstos, un to kārtējo reizi palīdzēja mums saskatīt pāvests Francisks. Pirmdien, 3. novembrī, Svētā Pētera bazilikā viņš vadīja aizlūguma dievkalpojumu par pēdējā gada laikā mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem. Aizgājēju vidū ir Liepājas emeritētais bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, kurš nomira 2013. gada 17. decembrī, Babilonijas kaldiešu emeritētais patriarhs, kard. Emanuels III Deli no Irākas, Venēcijas emeritētais patriarhs, kard. Marko Če, franču bīskaps Gi Goše, kurš visu savu dzīvi veltīja sv. Terēzes no Bērna Jēzus vēstījuma izplatīšanai pasaulē, un daudzi citi. Pēdējā gada laikā visā pasaulē kopumā ir miruši 10 kardināli un 111 arhibīskapi un bīskapi. Katrs, kurš pazina to vai citu no visiem šiem Dieva kalpiem, bieži vien atceras viņu un uzlūko ar pateicību par atstāto kristīgās dzīves liecību. Debesu Tēvs katru no viņiem tagad uzlūko ar savu žēlsirdīgās mīlestības skatienu.

Pateicoties Dieva Vārdam, šīs liturģijas svinības pilnībā izgaismo ticība uz Augšāmcelšanos – sacīja pāvests. Visa dievišķā atklāsme ir dialoga starp Dievu un Viņa tautu rezultāts. Ar šo dialogu ir saistīta arī ticība uz Augšāmcelšanos. Tas ir liels noslēpums, kura pieņemšanai bija vajadzīgs ilgs sagatavošanās posms. „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība”, saka Jēzus (Jņ 11, 25). Viņš tā var teikt, jo Viņā šis noslēpums ne tikai pilnībā atklājas, bet arī īstenojas. Tas ir notikums, kas bija un ir atbilde katra cilvēka dziļākajām sirds ilgām.

Francisks norādīja, ka katrs no mums ir aicināts izdzīvot šo notikumu. Vispirms esam aicināti nostāties Jēzus krusta priekšā, kā to darīja Marija, sievietes un romiešu karavīrs, lai sadzirdētu Jēzus saucienu, Viņa pēdējo elpas vilcienu, un ieklausītos klusumā. Mēs esam aicināti doties pie Kristus kapa, lai redzētu, ka lielais akmens ir novelts, lai sadzirdētu vēsti: „Viņš ir augšāmcēlies, Viņa šeit nav” (Mk 16, 6). Tur ir atbilde. Tur ir pamats, klints – nevis gudrības pilnajos vārdos, bet Jēzus krusta un augšāmcelšanās dzīvajā vārdā.

Šeit rodam atbildi uz jautājumu par mūsu ticības jēgu un spēku. To sludina apustulis Pāvils: Krustā sistais Jēzus Kristus ir augšāmcēlies. Ja Viņš nebūtu augšāmcēlies, tad veltīga būtu mūsu ticība, bet tā kā Viņš ir augšāmcēlies, Viņš pats ir Augšāmcelšanās, tad mūsu ticība ir pilna patiesības un ved mūs uz mūžīgo dzīvi. Tātad, mūsu ticības jēga un spēks ir meklējami Kristus Augšāmcelšanā. Savukārt ticība un dzīve ar Dievu mīlestībā piešķir jēgu visiem mūsu šīs zemes dzīves ikdienas pūliņiem.
J. Evertovskis / VR