Lūgšana mirušo piemiņai un rūpes par viņu kapuvietām liecina par paļāvības pilnu cerību,
ka nāvei nepieder pēdējais vārds, jo cilvēka dzīve ir mūžīga. Par to pāvests runāja
apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis.” Svētā Pētera laukumā svētdien bija sapulcējušies
vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Francisks atgādināja, ka 1. novembrī
Baznīca atzīmē Visu svēto svētkus, bet 2. novembrī Mirušo ticīgo piemiņas dienu, un
šīs dienas ir cieši vienotas savā starpā. Svētais tēvs uzsvēra, ka šajās dienās daudzi
cilvēki apmeklē kapsētas, nosaucot tās par „atpūtas vietām,” kur mirušie ticīgie gaida
uz miesas augšāmcelšanos.
„Jēzus atklāja, ka miesas nāve ir kā miegs, no kura
Viņš pats mūs uzmodinās. Ticības stiprināti, pakavēsimies pie mūsu aizgājēju kapu
kopiņām, lūdzoties par tiem, kuri mūs mīlēja un darīja labu. Tomēr šodien esam aicināti
lūgties par visiem mirušajiem, īpaši par tiem, kurus neviens vairs neatceras,” – atgādināja
Svētais tēvs.
Pāvests aicināja lūgšanās pieminēt karu un vardarbības upurus,
tos, kuri gājuši bojā bada un nabadzības dēļ, mūsu brāļus un māsas, kas nogalināti
tikai tādēļ, ka bija kristieši, tos, kuri veltījuši savu dzīvi pašaizliedzīgi kalpojot
citiem. Francisks uzsvēra, ka lūgšana par mirušajiem ir vislabākā garīgā palīdzība,
kādu varam sniegt dvēselēm. Šo palīdzību īpaši gaida tās dvēseles, par kurām neviens
nelūdzas. Uzrunā viņš ievija itāļu pasjonistu tēva Antonija Rundži poētiskos vārdus.
„Lūgšana
mirušo piemiņai un rūpes par viņu kapuvietām liecina par paļāvības pilnu cerību, ka
nāvei nepieder pēdējais vārds. Nāve nav pēdējais vārds, jo cilvēkam ir paredzēta mūžīgā
dzīve, kuras sākums un pilnība ir Dievā, – sacīja pāvests. – Ar ticību mūžīgajai dzīvei
lūgsim Dieva Māti, kura krusta pakājē izcieta Kristus nāvi, bet vēlāk saņēma Viņa
augšāmcelšanās prieku. Lai viņa, Debesu vārti, palīdz mums labāk saprast lūgšanas
par mirušajiem patieso vērtību. Viņi mums ir tuvi! Lūgsim, lai viņi palīdz mums veikt
šīs zemes svētceļojumu un nekad nepazaudēt savas dzīves mērķi, kas ir Debesis!”
Tikšanās
noslēgumā pāvests Francisks apsveica Romas viesus un svētceļniekus no Itālijas un
citām valstīm, un, kā ierasti, aicināja lūgties par viņu. Svētdienas vakarā Svētā
Pētera bazilikas grotās pāvests lūdzās par visiem saviem priekšgājējiem.