Vai esam gaismas, vai tumsas, vai pelēcības kristieši?
„Vārdi atklāj, vai esam gaismas, tumsas, vai pelēcības kristieši,” šīrīta Svētās Mises
homīlijā teica pāvests. Viņš paskaidroja, ka sirdsapziņas izmeklēšana pār vārdiem,
ko izrunājam, palīdzēs saprast, kādai no jau pieminētajām kategorijām pieder mūsu
vārdi. Cilvēkus var pazīt pēc viņu vārdiem. Francisks atzīmēja, ka svētais Pāvils,
aicinot kristiešus izturēties kā gaismas, nevis kā tumsības bērniem, „veic katehēzi
par vārdiem”. Pastāv četri vārdi, lai saprastu, vai neesam tumsības bērni:
„Vai
mūsu vārdi ir liekulīgi? Vai nerunājam nedaudz šeit, nedaudz tur, lai tik justos ērti
ar visiem? Vai tie ir tukši vārdi, bez satura, pilni tukšuma? Vai tie ir vulgāri,
sekli, tātad, pasaulīgi vārdi? Vai tie ir bezkaunīgi, nepiedienīgi vārdi? Šie četri
vārdi nav gaismas bērnu vārdi, tie nenāk no Svētā Gara, nenāk no Jēzus, nav evaņģēliski…
šis runas veids, vienmēr runāt par netīrām lietām, vai pasaulīgumu, vai tukšumu, vai
runāt liekulīgi…”
Kādi tad ir svēto, jeb gaismas bērnu vārdi?
„To pasaka
Pāvils: „Esiet Dieva atdarinātāji, staigājiet mīlestībā, staigājiet labestībā, staigājiet
lēnprātībā.” „Esiet žēlsirdīgi,” aicina Pāvils. Piedodiet cits citam, kā Dievs jums
ir piedevis Kristū. Atdariniet, tātad, Dievu, un staigājiet žēlsirdībā, staigājiet
tuvākmīlestībā, piedošanā, mīlestībā. Tie ir gaismas bērnu vārdi”.
Pāvests
atzīmēja, ka ir gaiši, gaismas pielieti kristieši, kas ar šo gaismu cenšas kalpot
Kungam, un ir ēnu pārņemti kristieši, kuri piekopj grēcīgu dzīvi, dzīvi, kas ir tālu
no Kunga. Viņi izmanto šos četrus vārdus, kas nāk no ļaunā gara. Taču pastāv arī trešā
kristiešu grupa, kas nav ne gaiši, ne tumši:
„Tie ir pelēcīgi kristieši. Un
šie pelēcīgie kristieši kādu reizi pieslienas vienai grupai, citu reizi citai. Par
viņiem mēdz jautāt: „Bet šis cilvēks ir ar Dievu, vai ar velnu? Viņi vienmēr ir pelēcībā.
Viņi ir remdeni. Tie nav ne gaiši, ne tumši. Un Dievs tādus nemīl. Apokalipsē Kungs
šiem pelēkajiem kristiešiem saka: „Tu neesi ne silts, ne auksts. Kaut tu būtu silts,
vai auksts. Bet tā kā esi remdens, tad es tevi izspļaušu no savas mutes.” Kungs par
pelēcīgajiem kristiešiem saka spēcīgus vārdus. „Es esmu kristietis, taču neesmu nekāds
pārspīlētājs,” viņi saka un nodara daudz ļaunuma, jo viņu kristīgā liecība ir liecība,
kas galu galā sēj apjukumu, sēj negatīvu piemēru.”
Pāvests aicināja neļaut
sevi pievilt tukšiem vārdiem. „Mēs tādus dzirdam daudzus, arī skaistus, labi pateiktus,
bet tukšus, kuriem iekšā nekā nav,” atzīmēja Francisks. Viņš aicināja izturēties kā
gaismas bērniem. „Mums šodien nāks par labu padomāt par savu valodu,” noslēgumā sacīja
pāvests, rosinot arī izvērtēt, vai esam gaismas, vai tumsas, vai pelēcīguma kristieši.