Strādāt visiem Baznīcas vienotības labā, jo tā kļūstam stipri

„Strādāt visiem Baznīcas vienotības labā, jo tā kļūstam stipri,” aicināja pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē. Viņš uzsvēra, ka mums ir jāļauj vadīt sevi Svētajam Garam, kas Baznīcu dara vienotu cilvēku daudzveidībā. Homīliju Francisks attīstīja, vadoties pēc svētā Pāvila pamudinājuma filipiešiem „Es, gūsteknis Kungā, aicinu jūs celt Baznīcas vienotību”. Savukārt, apustulis Pēteris ir paskaidrojis, ka „runājot par Baznīcu, mēs runājam par svētnīcu, kas ir celta no dzīvajiem akmeņiem, kuri esam mēs”. Pretējs šai svētnīcai ir augstprātības templis Bābeles tornis. Pirmais templis ved pie vienotības, bet otrs ir šķeltniecības, nesapratnes un valodu atšķirības simbols.

„Veidot Baznīcas vienotību, celt Baznīcu, šo svētnīcu, šo Baznīcas vienotību: tas ir katra kristieša uzdevums, mūsu katra uzdevums. Kad ir jāuzceļ svētnīca, vai nams, tad meklējam celtniecībai brīvu vietu, kas šim nolūkam ir paredzēta. Pirmais, ko darām, ir meklēt pamatakmeni, jeb, kā teikts Bībelē, stūrakmeni. Un Baznīcas vienotības stūrakmens, vai vēl labāk, Baznīcas stūrakmens, ir Jēzus, bet Baznīcas vienotības stūrakmens ir Jēzus lūgšana Pēdējo Vakariņu laikā: „Tēvs, lai viņi visi būtu viens!” Un tas ir spēks!”

Pāvests piebilda, ka Jēzus ir akmens, uz kura mēs ceļam Baznīcas vienotību. Bez šī akmens tā nav iespējama. Nav vienotības bez Jēzus Kristus. Tā ir mūsu drošība. Taču, kas šo vienotību veido? Tas ir Svētā Gara darbs. Gars ir vienīgais, kas spēj padarīt vienotu Baznīcu. Tāpēc Jēzus aicināja Garu, lai Baznīcai liktu augt, darītu to stipru, darītu vienu. Gars ir tas, kas Baznīcu dara vienotu tās tautu, kultūru, cilvēku daudzveidībā. Kādā veidā tad tiek būvēta šī svētnīca – atkal jautāja Francisks. Viņš atgādināja, ka apustulis Pēteris, par to runājot, teica, ka mēs esam šīs celtnes dzīvie akmeņi. Svētais Pāvils, savukārt, iesaka būt ne tik daudz akmeņiem, cik vājiem ķieģeļiem. Tautu apustuļa padoms ceļot vienotību, ir būt vājiem cilvēka skatījumā:

„Pazemība, labestība, cēlsirdība: tās ir vājas, jo šķiet, ka pazemīgais nekam neder. Labestība un lēnprātība arī šķiet, ka nekam neder. Tāpat cēlsirdība, atvērtība pret visiem, plaša sirds… Un tad tiek teikts vairāk: „Paciešot cits citu mīlestībā”. Kāpēc paciešot cits citu mīlestībā? Lai saglabātu vienotību! Un mēs šai svētnīcā kļūstam tik stipri akmeņi, cik vāji ļaujamies būt ar šiem pazemības, cēlsirdības, labestības, lēnprātības tikumiem”.

Pāvests teica, ka tas ir tas pats gājums, ko ir nogājis Jēzus, kurš kļuva vājš līdz pat Krustam, lai kļūtu stiprs. Tāpat ir jādara arī mums. Lepnība, pašpietiekamība neder! Kad ceļam māju, ir vajadzīgs, lai arhitekts izveido projektu. Un kāds ir Baznīcas vienotības projekts?

„Cerība, uz kuru esam aicināti: cerība iet pretim Kungam, cerība dzīvot dzīvā Baznīcā, kas ir celta no dzīviem akmeņiem Svētā Gara spēkā. Tikai pateicoties cerības projektam, varam iet uz priekšu Baznīcas vienotībā. Esam aicināti uz lielu cerību. Iesim uz turieni, taču ar spēku, ko mums dod Jēzus lūgšana par vienotību, ar paklausību Svētajam Garam, kurš vājus ķieģeļus spēj pārvērst dzīvajos akmeņos, un ar cerību atrast Kungu, kurš mūs ir aicinājis, atrast Viņu, kad atnāks laiku piepildījums.”

I. Šteinerte/VR