„Caur Svēto Garu Dievs mūsu rokās ir ielicis Debesis kā mūžības ķīlu,” teica pāvests
piektdienas rīta Svētajā Misē. Francisks atzīmēja, ka šī dāvana, diemžēl, bieži tiek
atstāta novārtā „blāvas” un liekulīgas dzīves labā. Svētais Gars ir gaismas „zīmogs”,
ar kuru Dievs kristiešiem ir ielicis rokās Debesis. Taču, kristieši bieži bēg no šīs
gaismas, lai dzīvotu krēslā, vai vēl ļaunāk, neīstā gaismā, tajā, kas atspīd liekulībā.
Homīlijā
pāvests soli pa solim aplūkoja svētā Pāvila vēstuli efeziešiem, kuri, tāpēc, ka ieticēja
Evaņģēlijam, bija saņēmuši „Svētā Gara zīmogu”. Ar šo dāvanu Dievs mūs ne tikai ir
izvēlējis, bet ir piešķīris arī stilu – veidu, kādā dzīvot, kas nav tikai ieradumu
saraksts. Tas ir kaut kas vairāk – tā ir identitāte: „Mūsu identitāte ir tieši šis
zīmogs, šis Svētā Gara spēks, kuru mēs visi esam saņēmuši Kristībā. Un Svētais Gars
ir apzīmogojis mūsu sirdi un iet kopā ar mums. Šis Gars, kas tika apsolīts – Jēzus
to apsolīja – šis Gars dod mums ne tikai identitāti, bet arī mūsu mantojuma ķīlu.
Ar Viņu iesākas Debesis. Mēs dzīvojam saskaņā ar šīm Debesīm, ar šo mūžību, jo mūs
ir apzīmogojis Svētais Gars, kas ir tieši Debesu iesākums: tā ir ķīla, kas atrodas
mūsu rokās. Līdz ar šo zīmogu mūsu rokās ir Debesis.”
Tomēr, kā atzīmēja Francisks,
tas, ka mūsu rokās kā mūžības galvojums atrodas Debesis, neattur kristiešus no ieslīgšanas
vismaz dažos kārdinājumos. Pāvests teica, ka tas nenozīmē, ka mēs izdzēšam savu identitāti,
bet gan padarām to blāvu:
„Tāds ir remdenais kristietis. Jā, viņš ir kristietis,
iet uz Misi svētdienās, taču viņa dzīvē identitāti neredz. Viņš arī dzīvo kā pagāns.
Viņš var dzīvot kā pagāns, taču ir kristietis. Būt remdeniem. Padarīt blāvu mūsu identitāti.
Tas ir cits grēks, tas, par kuru Jēzus runāja uz saviem mācekļiem un mēs dzirdējām:
„Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība!” Tā ir izlikšanās. Es izliekos, ka
esmu kristietis, taču tāds neesmu. Neesmu caurspīdīgs, saku vienu – „jā, esmu kristietis”,
bet daru ko citu, kas nav kristīgs.”
Savukārt, kristīgā dzīve, kas tiek dzīvota
saskaņā ar identitāti, ko izveidojis Svētais Gars, pūrā liek dāvanas, kurām ir pavisam
cita vērtība:
„Mīlestība, prieks, miers, cēlsirdība, labvēlība, labestība,
uzticība, lēnprātība, valdīšana pār sevi. Tas ir mūsu ceļš pretim Debesīm. Tas ir
mūsu ceļš, kas uzsāk Debesis jau šeit. Tā kā mums ir šī kristīgā identitāte, tad esam
Svētā Gara apzīmogoti. Lūgsim Kungam žēlastību būt uzmanīgiem pret šo zīmogu, pret
šo mūsu kristīgo identitāti, kas ir ne tikai apsolījums, nē – mūsu rokās jau ir galvojums”.