Pāvests: "Kvebeka, ķlūsti par dedzīgu un svētu misionāru šūpuli!"
Svētā Pētera bazilikā sapulcējušies ticīgie dzirdēja pāvesta Franciska aicinājumu
Baznīcai Kanādā atjaunot savu misionāro dedzību. Svētdien, 12. oktobrī, Svētais tēvs
vadīja pateicības dievkalpojumu par Kvebekas pirmā bīskapa Franciska de Montmorensija
Lavala un septiņpadsmitajā gadsimtā dzīvojošās klostermāsas Marijas no Iemiesošanās
noslēpuma Gjartas-Martinas kanonizāciju, kas notika šī gada 3. aprīlī. Toreiz par
svētu tika pasludināts arī Brazīlijā strādājošais misionārs, jezuītu tēvs Jozefs Ančeta.
Homīlijā
Francisks izcēla Katoliskās Baznīcas misionāro aspektu. Evaņģēlija sludinātāju garīgā
spēka avots ir Kristus. Viņi, līdzīgi kā svētais Pāvils, var teikt: „Esmu pieradis
būt paēdis un būt izsalcis, dzīvot pārpilnībā un ciest trūkumu” (Filip 4,12).
„Dieva žēlastības stiprināti, misionāri drosmīgi izgāja pasaules ceļos. Tāda ir katra
misionāra un katras misionāres dzīve. Viņi atstāja savas mājas un devās uz svešām
zemēm, lai sludinātu Kristu. Daži no viņiem tika nogalināti, tāpat kā šajās dienās
notiek ar tik daudziem mūsu brāļiem un māsām,” – sacīja pāvests.
Labā vēsts,
ko sludina misionāri, patiesībā ir mīlestība, žēlsirdība un Dieva piedošana. Šo vēsti
sludināja arī divi jaunie Kanādas svētie. Homīlijas noslēgumā pāvests ieteica dziļāk
pārdomāt apustuļa Pāvila ebrejiem izteiktos padomus: aicinājumu atcerēties par tiem,
kuri mums ir sludinājuši Dieva Vārdu un stiprināt cerību ciešanu un vajāšanu laikā.
Francisks uzsvēra, ka runa ir par Dieva tautas vēsturiskās piemiņas saglabāšanu.
„Pagodināt
tos, kuri ir cietuši, lai sludinātu Evaņģēliju, nozīmē katru dienu cīnīties par savu
ticību, un to darīt ar mīlestību, žēlsirdību un klusumā. Patiesi, tas nes bagātīgus
augļus. Pieminēt tos, kuri dzīvojuši pirms mums, kuri dibinājuši mūsu kopienas...
Auglīgā Baznīca Kvebekā, misionāru bagātā kopiena, kas devās uz visām pasaules malām...
Tajā darbojās daudzi kanādiešu misionāri, kā šie divi jaunie svētie. Nekad nezaudējiet
drosmi! Tā ir patiesība: sātans ir greizsirdīgs un necieš, ka kādā zemē varētu būt
tik daudz misionāru. Vajag lūgties Dievu, lai Kvebeka atgrieztos uz šī auglīgā ceļa,
kas dāvā pasaules misionārus. Un šie divi svētie, varam teikt, nodibināja Baznīcu
Kvebekā. Lai viņu aizbildniecība palīdz iesētajai vārda sēklai augt un nest bagātīgus
augļus, t.i., daudzus drosmīgus vīriešus un sievietes, cilvēkus ar atvērtām sirdīm,
kuri atsaukušies Kunga aicinājumam. Svētie debesīs ir mūsu aizbildņi! Lai Kvebeka
atkal kļūst par dedzīgu un svētu misionāru šūpuli!” – sacīja pāvests.