Nav iespējams saprast Kristu Pestītāju bez krusta

„Kristu saprot tikai nesot krustu kā kirēnietis,” teica pāvests piektdienas rīta dievkalpojumā. Kristietis nevar saprast Kristu Pestītāju bez krusta, bez gatavības nest to kopā ar Jēzu. „Kristietis ir tas pats, kas „kirēnietis”,” apgalvoja Francisks, piebilstot, ka ticīgs cilvēks pieder Jēzum un kopā ar Viņu nes Krusta smagumu. Pretējā gadījumā viņš iet tikai šķietami „labo ceļu”, taču tā nav patiesībā.

Svētais tēvs savās pārdomās vadījās pēc šīsdienas Evaņģēlija lasījuma, kurā Kristus prasa mācekļiem, par ko Viņu uzskata ļaudis. Kā atbildi Viņš saņem visdažādākās hipotēzes. Pāvests norādīja, ka šī epizode parāda Jēzu „īpašā veidā glabājot savu patieso identitāti”. Vairākos gadījumos, kad kāds Viņam tuvojās, lai to skaļi paziņotu, Viņš šo cilvēku apturēja, gluži tāpat, kā velnam neļāva atklāt, ka Viņš ir Dieva Dēls, kurš nācis atpestīt pasauli. Tas ir tāpēc, lai cilvēki nedomātu par Mesiju kā par kādu karavadoni, kurš ir ieradies padzīt romiešus. Tikai privātā kārtā divpadsmit apustuļiem Jēzus sāka mācīt „katehēzi par savu patieso identitāti”:

„Cilvēka Dēlam – Viņš teica, tātad Mesijam, Svaidītajam, vajadzēs daudz ciest, un būt vecāko un augsto priesteru un Rakstu zinātāju atgrūstam un nonāvētam, bet trešajā dienā Viņš augšāmcelsies. Tas ir jūsu atbrīvošanās ceļš. Tas ir Mesijas, Taisnīgā ceļš: ciešanas, Krusts. Un viņiem Jēzus izskaidro savu identitāti. Viņi nevēlas saprast un Mateja Evaņģēlija fragmentā redzams, kā Pēteris no tā atsakās: „Nē! Nē! Kungs…” Taču Jēzus sāk atklāt savas identitātes noslēpumu: jā, es esmu Dieva Dēls. Bet tas ir mans gājums: man ir jāiet šis ciešanu ceļš”.

Pāvests paskaidroja, ka tā ir Jēzus „pedagoģija”, kuru Viņš izmanto, lai „sagatavotu mācekļu sirdis, ļaužu sirdis saprast šo Dieva noslēpumu”:

„Tik liela ir Dieva mīlestība un tik smags ir grēks, ka Viņš mūs atpestī šādā veidā, ar šo Krusta identitāti. Nav iespējams saprast Jēzu Kristu Pestītāju bez Krusta: nav iespējams saprast! Varēja nonākt līdz pat atziņai, ka Viņš ir liels pravietis, kurš dara labus darbus, ka Viņš ir svētais. Bet nevar saprast Kristu Pestītāju bez Krusta! Mācekļu sirdis, ļaužu sirdis nebija sagatavotas, lai to saprastu. Viņi nesaprata pravietojumus, nesaprata, ka tieši Viņš bija Dieva upura jērs. Ļaudis nebija sagatavoti.”

Tikai Palmu svētdienā Kristus ļāva pūlim vairāk vai mazāk izpaust savu identitāti ar „svētīgs, kas nāk Kunga vārdā”. Tas ir tāpēc, kā Viņš pats paskaidroja, „ja nerunās ļaudis, tad runās akmeņi”. Taču, tikai pēc nāves Jēzus identitāte parādījās pilnībā un „pirmo ticības apliecinājumu” izdara romiešu simtnieks. Pāvests teica, ka Jēzus mūs sagatavo sevi saprast soli pa solim. Viņš mūs sagatavo tam, lai mēs Viņu pavadītu ar saviem krustiņiem pa Viņa pestīšanas ceļu:

„Viņš sagatavo mūs, lai mēs būtu kirēnieši, kas palīdz nest Viņa Krustu. Un mūsu kristīgā dzīve bez tā nav kristīga, proti, laba, garīga dzīve… „Jēzus ir liels pravietis, kurš mūs ir arī atpestījis. Taču Viņš, ne es…” Nē, tu kopā ar Viņu! Ejot to pašu ceļu. Arī mūsu kristīgā identitāte ir jāglabā un mēs nedrīkstam ticēt, ka būt kristietim ir nopelns. Tas ir garīgās pilnveidošanās ceļš! Tas nav nopelns, bet gan vistīrākā žēlastība!”

I. Šteinerte/VR