Noslēgusies pāvesta Franciska vizīte Albānijā

Svētdien, 21. septembrī, ap pulksten 21.00 pēc Itālijas laika aviokompānijas Alitalia lidmašīna A321 ar pāvestu nolaidās Romas Čiampino lidostā. Franciska ceturtais starptautiskais ceļojums (pirmais pa Eiropu) ir noslēdzies. Vizīte Albānijā bija īsa, bet piesātināta. Tur viņš pavadīja vienu dienu. Rīta pusē Svētais tēvs tikās ar šīs Balkānu valsts prezidentu un valdību, un Mātes Terēzes vārdā nosauktajā laukumā, Tirānā, celebrēja Svēto Misi, uz kuru pulcējās tūkstošiem ticīgo. Pēcpusdienā Francisks uzrunāja citu reliģiju un kristīgo konfesiju līderus, uzverot, ka Dieva vārdā pastrādāta otra cilvēka slepkavība vai viņa diskriminācija ir svētzadzība. Pievakarē pāvests kopā ar 7 bīskapiem, 150 priesteriem un 400 reliģisko ordeņu locekļiem, semināristiem un ekleziālo kustību pārstāvjiem svinēja vesperu dievkalpojumu. Vizīte Albānijā noslēdzās ar sociālās palīdzības centra „Betānija” apmeklējumu. Tur uzturas bērni bāreņi, bērni ar īpašām vajadzībām, bērni no trūcīgām vai nelabvēlīgām ģimenēm.

Vesperu dievkalpojums notika 2002. gadā celtajā Svētā Pāvila katedrālē, kas atrodas pašā Tirānas centrā. Tā laikā klātesošos uzrunāja ne tikai pāvests, bet arī 84 gadus vecais priesteris Emests Simoni, kurš savā laikā bija liecinieks tam, kā tika arestēti, spīdzināti un nogalināti daudzi priesteri un laji, un 85 gadus vecā klostermāsa Marija Kaleta, kura slepus kristīja bērnus un apmeklēja slimos un mirstošos, stiprinot tos ar Svēto Komūniju. Priesteris Simoni pastāstīja, ka daži ieslodzītie pirms nāves kliedza „Lai dzīvo Kristus Karalis”. Viņš pats sākotnēji bija notiesāts uz nāvi, tad – uz 27 gadiem koncentrācijas un spaidu darbu nometnē. Visus šos gadus turpināja celebrēt Svēto Misi latīņu valodā bez grāmatas un klausīt citu ieslodzīto grēksūdzes.

Svētais tēvs savā uzrunā atzina, ka bija ļoti aizkustināts, redzot Tirānas ielās tik daudzu mocekļu portretus. Kā viņi varēja izturēt? – jautāja Francisks. Uz šo jautājumu ir tikai viena atbilde – viņš skaidroja. Šos cilvēkus stiprināja Kungs, jo Baznīca par viņiem lūdzās. Tas ir Baznīcas noslēpums. Kad tā lūdz Dievu mierināt savu tautu, Dievs to mierina. Dažreiz tas notiek pazemīgi un apslēpti. Bēdas mums, ja mēs mierinājumu meklējam kaut kur citur! Bēdas tiem priesteriem, reliģisko ordeņu ļaudīm, klostermāsām, novičiem, konsekrētajām personām, kas meklē mierinājumu tālu no Kunga! Viņi neuzzinās, kas ir laime, un nebūs spējīgi mierināt citus. Klātesošos pāvests uzrunāja spontāni saviem vārdiem, bet iepriekš sagatavotā uzruna tiem tika nodota rakstiski. Tajā Francisks atzinīgi vērtē katoļu Baznīcas centienus stāties pretī jaunajām „diktatūras” formām, kas cilvēkus un kopienas padara par vergiem. „Ja ateistiskais režīms centās apslāpēt ticību”, viņš raksta, „tad šīs diktatūras, kas ir daudz viltīgākas, tādas kā, piemēram, individuālisms, sāncensības gars un pasaulīgā mentalitāte, var noslāpēt mīlestību”. Uzrunā pāvests norāda uz savstarpējās vienotības un sadarbības lielo nozīmi.

Tiekoties ar centra „Betānija” pedagogiem, brīvprātīgajiem un bērniem, Francisks uzsvēra, ka mīlestībā darbīgā ticība spēj pārvietot vienaldzības, neticības un apātijas kalnus, un palīdz atvērt sirdi un plaukstas, lai darītu un vairotu labo. Pāvests atgādināja, ka īstais spēks, kas palīdz atmest jebkādu vardarbību, ir labestība. Jāņem vērā, ka labestības izrādīšana nav nekāda vājuma pazīme. Liela mūsdienu pasaules daļa savas eksistences atslēgu slimīgi meklē laicīgajās bagātībās, aizvien lielākā materiālo lietu iegūšanā un izpriecās, bet atrod tikai vilšanos un tukšumu. Taču laimīgas dzīves noslēpums ir mīlestība un sevis nesavtīgā atdeve. Patiesā prieka avots ir labais un darbīgā mīlestība – teica Svētais tēvs.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta