Lidojot no Albānijas, pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem

Neilgā (1.30 h) lidojuma laikā no Tirānas uz Romu žurnālistiem tika dota iespēja uzdot pāvestam dažus jautājumus. Sarunu gaitā Francisks uzsvēra, ka albāņiem piemīt brālības spēja, ko var pamanīt sadzīvē un sadarbībā starp musulmaņiem, pareizticīgajiem un katoļiem. Vēl Svēto tēvu iespaidojusi šīs zemes jaunība – daudzie jaunieši. Izrādās, tā ir zeme, kur dzīvo visvairāk gados jauno eiropiešu. Pāvests pastāstīja, ka pirms ceļojuma lasot Albānijas zemes vēsturi, sapratis, ka šai tautai jau no paša sākuma ir bijušas skaistas un stipras kultūras saknes. Taču valstiskā ateisma uzspiestajā laikā ir valdījusi arī neizsakāma cietsirdība.

Redzot Baznīcas mocekļu fotogrāfijas, kas bija uzstādītas Tirānas centrālajā bulvārī, prātā nācis, ka nomocīti tika arī daudzi pareizticīgie, tāpat arī musulmaņi. „Visu trīs ticības denomināciju piederīgie ir devuši liecību par Dievu un tagad dod liecību par brālīgumu,” akcentēja pāvests.

Francisks teica arī, ka šīs vizītes vēsts ir domāta ne tikai albāņiem, bet arī visai pārējai pasaulei. Albānija ir nogājusi mierīgas sadzīves un sadarbības ceļu un tas būtu jādara visās zemēs, jo sevišķi tajās, kur dzīvo ļaudis ar dažādām etniskajām un reliģiskajām saknēm.

Jautāts, uz kurieni vedīs viņa nākamie ceļojumi, pāvests Francisks pastāstīja, ka 25. novembrī viņš dosies uz Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu Strasbūrā. 28. novembrī, iespējams, notiks ceļojums uz Turciju, lai 30. novembrī kopā ar patriarhu Bartolomeju I piedalītos apustuļa Andreja svētkos.

„Par pirmo Eiropas zemi, kuru apciemot, jūs izraudzījāties Albāniju – zemi kontinenta perifērijā, kas neietilpst Eiropas Savienībā. Ko jūs varat teikt cilvēkiem, kuri raugās vienīgi uz to Eiropas daļu, kas tiek atzīta par „vareno” – jautāja viens no žurnālistiem. Svētais tēvs īsi atbildēja, ka šis viņa ceļojums ir „signāls” un „vēstījums”.

Plašāka publika, iespējams, pirmo reizi redzēja pāvestu Francisku raudam. Viņš bija ļoti saviļņots, dzirdot vajāto un spīdzināto liecības. „Dzirdēt mocekli runājam par paša moceklību – tas ir pārāk spēcīgi!” teica Francisks. „Domāju, ka mēs visi, kas bijām klāt, bijām saviļņoti. Un šie liecinieki runāja tā, it kā runātu par kādu citu, nevis par sevi, ar tādu dabiskumu un pazemību! Man tas nāca par labu,” teica pāvests. Nolaižoties Romas Čampīno lidostā, viņš pateicās žurnālistiem un novēlēja visiem labas vakariņas.

I. Šteinerte/VR