"Jā" tikšanās un solidaritātes kultūrai!

„Miers jūsu mājās, miers jūsu sirdīs, miers jūsu zemē!”, ar šiem vārdiem Svētais tēvs sveicināja Albānijas tautu Euharistijas svinību laikā. Tās notika Mātes Terēzes vārdā nosauktajā laukumā, Tirānā. Uz Franciska vadīto dievkalpojumu pulcējās daudzi tūkstoši cilvēku – ne tikai kristieši, bet arī musulmaņi. Viņi ieradās no visas Albānijas, kā arī no kaimiņzemēm – Kosovas un Maķedonijas. Katoliskās Baznīcas gans aicināja klātesošos vienmēr paļauties uz Dievu, kurš nekad mūs nepieviļ, un būt par žēlsirdības lieciniekiem.

Homīlijā pāvests uzsvēra, ka jēgu katra cilvēka dzīvei piešķir satikšanās ar Kristu. Vēl nesenā pagātnē Albānijas tauta piedzīvoja prātam neaptveramus spaidus un ticības vajāšanas. Tie, kuri baidījās no patiesības un brīvības, proti, komunistiskā režīma piekritēji, darīja visu iespējamo, lai iznīdētu Dievu no cilvēka sirds un izslēgtu Kristu un Baznīcu no tautas vēstures. Albānija, kas viena no pirmajām saņēma Evaņģēlija vēsti, kļuva par mocekļu zemi. Daudzi bīskapi, priesteri un ticīgie laji par uzticību Kristum samaksāja ar savu dzīvību. Viņi tika nežēlīgi spīdzināti un nogalināti. Svētais tēvs apliecināja, ka šodien netrūkst spožu drosmes piemēru. Neraugoties uz nāves draudiem, daudzi jo daudzi kristieši nesaliecās. Viņi palika uzticīgi Kristum.

„Es garīgi dodos pie Skutari kapsētas mūra, kas ir katoļticīgo mocekļu simboliskā piemiņas vieta, un ar lielu aizkustinājumu nolieku tur savus lūgšanas ziedus, atzinīgi glabājot šos mocekļus neizdzēšamā piemiņā”, turpināja Francisks. Kungs stāvēja jums klāt, dārgie brāļi un māsas, un jūs atbalstīja. Viņš jūs vadīja un mierināja, un, beidzot, pacēla uz ērgļa spārniem, kā kādreiz to darīja ar Izraēļa tautu”. Pāvests norādīja, ka reliģisko vajāšanu laikā cieta gan katoļi, gan arī pareizticīgie un musulmaņi. Šodien, kad durvis Albānijai ir atkal atvērušās, un Baznīca var brīvi darboties, katrs kristietis ir aicināts iesaistīties kalpošanā Baznīcā un sabiedrībā. Katrs ir aicināts būt par mīlestības liecinieku un stiprināt solidaritātes saites, lai visi varētu dzīvot labākos apstākļos. „Šodien esmu ieradies, lai pateiktos par jūsu liecību un iedrošinātu jūs augt cerībā un izplatīt šo cerību sev apkārt”, sacīja Francisks, mudinot bīskapus, priesterus un lajus meklēt aizvien jaunus veidus, kā padarīt Baznīcu sabiedrībā klātesošāku. Jauniešus, kuri ieradās uz tikšanos ar Svēto tēvu ļoti kuplā skaitā, viņš aicināja nebaidīties nesavtīgi atbildēt Kristum un sekot Viņam. Albānijas tauta ir jauna. Kur ir jaunieši, tur ir cerība. Pielūdziet Dievu un mīliet viens otru! – mudināja pāvests. Noslēgumā viņš aicināja neaizmirst arī savu vēsturi, neaizmirst pārbaudījumus, iecirstās rētas, taču nekad neatriebties. Visiem kopā ir jāiet uz priekšu un jādarbojas ar cerību uz labāku nākotni.

Euaharistijas svinības notika latīņu un albāņu valodā. Pēc Svētās Mises Francisks pateicās Albānijas iedzīvotājiem par viņu klātbūtni un sniegto ticības liecību. Viņš vēlreiz īpaši vērsās pie jauniešiem, aicinot tos, balstīt savu dzīvi uz Kristus un teikt „nē” naudas elkdievībai, maldīgajai individuālisma brīvībai, dažādām atkarībām un vardarbībai. Balstīt savu dzīvi uz Kristus nozīmē balstīt to uz klints. Jēzus vienmēr ir uzticīgs. Viņš mūs pazīst labāk par visiem. Pat ja kļūdāmies, Viņš mūs netiesā. Svētais tēvs mudināja jauniešus teikt „jā” tikšanās un solidaritātes kultūrai, labā un patiesā nešķiramajam skaistumam, dzīvei, kas nesavtīgi un uzticīgi veltīta citiem vismazākajās lietās. Tas ir veids, kā veidot labāku Albāniju un labāku pasauli. Tikšanās ar Francisku noslēdzās ar lūgšanu „Kunga eņģelis”.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta