Ukraina: sekvestrēto priesteru liecības

„Domāju, ka mani nolaupītāji mani kontrolēja jau labu laiku iepriekš,” stāsta tēvs Sergejs – grieķu-katoļu priesteris no Ukrainas. Viņš ir viens no trim priesteriem, kurus jūlija beigās un augusta sākumā nolaupīja tā dēvētās „Jaunās Krievijas” karavīri. Tēvs Sergejs sarunā ar organizāciju „Palīdzība Baznīcai, kas cieš” liecina, ka separātisti izkāpuši no automašīnas, kas atradusies līdzās viņa automašīnai, un piespiedu kārtā likuši kāpt viņu auto. Šeit priesteris tūlīt ticis iemidzināts ar hloroformā piesūcinātu sūkli. Kad tēvs Sergejs pamodies, apcietinātāji paskaidrojuši, kāda ir viņa „vaina” – proti, viņš bijis starp tiem, kas veicinājuši lūgšanu dienu par mieru Ukrainā. „Ja 1942. gadā kāds lūgtos par Padomju Savienību Berlīnē, ko ar viņu tad izdarītu vācieši?” pavaicājuši separātisma atbalstītāji. Vairākas reizes viņi draudējuši priesteri nošaut un likuši lūgties, sakot, ka viņam atlikušas tikai dažas dzīves minūtes. Vēlāk šāvuši gaisā. Tēvs Sergejs netika spīdzināts miesā, taču viņam nebija pieejams diabēta kontrolēšanai nepieciešamais insulīns. Tāpēc dienām ritot, viņa veselības stāvoklis pasliktinājies un laupītāji neesot atbildējuši uz viņa lūgumiem pēc nepieciešamā medikamenta.

Pēc apcietinājumā pavadītas nedēļas, sekvestrētājiem, kas nešaubīgi bijuši no Doņeckas, pievienojies vīrs ar izteiktu maskavieša akcentu. Viņš priesteri pratinājis četras dienas pēc kārtas. Šī vīra rīcībā bijusi plaša informācija par tēvu Sergeju un viņš zinājis pat draudzes locekļu vārdus. Divpadsmitajā dienā pēc nolaupīšanas reliģiskajam aizsietas acis un likts kāpt mašīnā. Pēc neilga brauciena laupītāji to izlaiduši un atstājuši vienu.

„Pārdzīvoju dramatiskus brīžus, taču mierinājumu vienmēr radu lūgšanā,” par laupītāju gūstā pavadīto laiku stāsta tēvs Sergejs. „Kad medikamentu trūkuma dēļ man jūtami bija paaugstinājies asinsspiediens, sāku skaitīt Rožukroni. Šais gadījumos mana sirds vienmēr atgriezās normālā ritmā.”

Līdzīgos apstākļos nolaupīts arī katoļu priesteris Viktors no Harkovas-Zaporožjes diecēzes, kurš tais dienās bija ieradies Doņeckā. Arī viņš bija pakļauts vairākām pratināšanām un inscenētām nošaušanām. Nepilnu 12 kvadrātmetru platībā priesteris bija ieslodzīts kopā ar daudziem citiem gūstekņiem. Vienpadsmit ieslodzījuma dienu laikā viņš šeit sniedza garīgo palīdzību vairāk nekā 50 cilvēkiem.

Vēl viens sekvestrētais – priesteris Pāvels, pēc tautības ir polis, kurš strādāja Kazakstānā. Ukrainā viņš bija ieradies, lai piedalītos lūgšanu dienā par mieru. Plašāka informācija par viņu šobrīd nav pieejama.

I. Šteinerte/VR