Mēs neesam bāreņi, mums ir divas Mātes – Marija un Baznīca
„Tāpat kā bez Marijas nebūtu Jēzus, tāpat arī bez Baznīcas mēs nevarētu iet uz priekšu”,”
teica pāvests šīrīta dievkalpojumā Svētas Martas nama kapelā. Šodien Baznīca atzīmē
Sāpju Dievmātes piemiņu. Pēc tam, kad iepriekšējā dienā, svētdienas liturģijā esam
atcerējušies Jēzus godības pilno krustu, šodien raugāmies uz lēnprātīgo un pazemīgo
Mariju. Vēstulē ebrejiem svētais Pāvils izceļ trīs spēcīgus vārdus. Viņš saka, ka
Jēzus iemācījās, paklausīja un izcieta. Tas ir pretēji mūsu tēvam Ādamam, kurš nevēlējās
iemācīties to, ko viņam lika Kungs, kurš nevēlējās ne ciest, ne paklausīt. Savukārt,
Jēzus, lai arī būdams Dievs, sevi noliedza, pazemoja līdz pat kalpa stāvoklim. „Tāda
ir Jēzus krusta godība,” teica pāvests:
„Jēzus ienāca pasaulē, lai iemācītos
būt cilvēks, un būdams cilvēks, ietu kopā ar cilvēkiem. Viņš ienāca pasaulē, lai paklausītu,
un paklausīja. Taču šo paklausību Viņu iemācīja ciešanas. Ādams iznāca no paradīzes
ar apsolījumu, ar apsolījumu, kas ir turpinājies daudzus gadsimtus ilgi. Šodien ar
paklausību, ar šo Jēzus sevis noliegšanu, ar pazemošanos, šis apsolījums ir kļuvis
par cerību. Un Dieva tauta iet ar drošu apsolījumu. Arī Māte, „jaunā Ieva”, kā viņu
sauc Pāvils, piedalās šai Dēla ceļā. Viņa iemācījās, cieta un paklausīja. Un kļuva
Māte”.
Pāvests uzsvēra, ka arī tā ir mūsu cerība. Mēs neesam bāreņi, mums ir
Mātes – Māte Marija, kā arī Māte Baznīca. Arī Baznīca iet to pašu Jēzus un Marijas
ceļu: paklausības ceļu, ciešanu ceļu un tad, kad vēlas nemitīgi iemācīties Jēzus gājumu.
Šīs divas sievietes – Marija un Baznīca, nes uz priekšu cerību, kas ir Kristus, tās
dod mums Kristu, rada Kristu mūsos. Bez Marijas nebūtu Jēzus Kristus, bez Baznīcas
mēs nevaram iet uz priekšu.
Francisks teica, ka līdzās šīm divām sievietēm
un divām Mātēm – Marijai un Baznīcai, ir arī mūsu dvēsele. Stellas klostera abats,
mūks Īzaks teica, ka dvēselei ir sieviešu dzimte un tā līdzinās Marijai un Baznīcai:
„Šodien,
pie Kristus krusta raugoties uz šo sievieti, kas ir tik apņēmīga sekot savam Dēlam
ciešanās, lai iemācītos pacietību, raugāmies uz Baznīcu un raugāmies uz mūsu Māti.
Bez tam, raugāmies arī uz mūsu nelielo dvēseli, kas nekad nepazudīs, ja turpinās būt
līdzīga šīm divām cēlajām sievietēm, kas mūs pavada dzīvē: Marijai un Baznīcai. Un
tā kā mūsu tēvi ir iznākuši no paradīzes ar apsolījumu, šodien mēs varam iet uz priekšu
ar cerību: cerību, ko mums dod mūsu Māte Marija, kas ir apņēmības pilna krusta pakājē,
un mūsu svētā hierarhiskā Māte Baznīca”.