Kristus krustā atklājās Dieva bezgalīgā mīlestība pret katru cilvēku. Tā ir uzvaras
zīme, kas stiprina mūsu cerību. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests Francisks
atgādināja, ka svētdien Baznīca atzīmēja Svētā krusta pagodināšanas svētkus. Uzrunājot
Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, viņš jautāja: „Kāpēc bija vajadzīgs
krusts? Tas bija vajadzīgs tā milzīgā ļaunuma dēļ, kas turēja mūs verdzībā. Jēzus
krusts atklāj abus šos aspektus: visu ļaunuma negatīvo spēku un visu Dieva Žēlsirdības
pazemīgo varenību. Mums liekas, ka krusts ir Jēzus neveiksme, bet patiesībā tā ir
Viņa uzvara, – teica pāvests. – Tie, kuri izsmēja Jēzu uz Kalvārijas kalna, sacīja:
«Ja tu esi Dieva Dēls, nokāp no krusta». Bet tieši tāpēc, ka Jēzus bija Dieva Dēls,
Viņš palika pie krusta, izpildot Tēva mīlestības plānu līdz galam. Tāpēc Dievs Jēzu
paaugstināja, dodot Viņam mūžīgo valdīšanu.”
Svētais tēvs uzsvēra, ka raugoties
uz krustu, pie kura tika piesists Jēzus, mēs kontemplējam Dieva bezgalīgās mīlestības
zīmi. Krusts ir mūsu pestīšanas avots. „No šī krusta izplūst Tēva žēlsirdība, kas
apņem visu pasauli,” – sacīja Francisks.
Caur Svēto krustu tika sakauts ļaunums
un nāve un dāvāta mums dzīvība un cerība. „Tas ir svarīgi: «Caur Kristus krustu mums
ir dāvāta cerība» – uzsvēra pāvests. – Jēzus krusts ir mūsu vienīgā cerība! Tāpēc
Baznīca «paaugstina» krustu, un tieši tāpēc mēs, kristieši, veicam krusta zīmi. Mēs
pagodinām Jēzus krustu, kas ir Dieva mīlestības zīme. Tā ir mūsu pestīšanas zīme,
kas norāda uz augšāmcelšanās godību. Tā ir mūsu cerība,” atgādināja Francisks.
Svētā
krusta pagodināšanas svētku dienā pāvests aicināja ticīgos neaizmirst par vajātajiem
un nogalinātajiem brāļiem un māsām dažādos pasaules reģionos. Viņš atzina, ka šodien
tas notiek arī tādās valstīs, kurās tiek respektēta brīvība un personas cieņa, tomēr
ticīgie cilvēki nereti saskaras ar dažāda veida ierobežojumiem un diskrimināciju.
Pēc
lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests stingri pieprasīja izbeigt vardarbību Centrālāfrikas
Republikā, aicinot konfliktā iesaistītās puses nekavējoties uzsākt dialogu un sadarbību.
Viņš atgādināja, ka šajā valstī pirmdien sāksies ANO miera spēku misija. Tās mērķis
ir panākt mieru un nodrošināt civiliedzīvotājiem drošību. „Apliecinot katoļu Baznīcas
lūgšanu, atbalstu starptautiskās kopienas centienus palīdzēt Centrālāfrikas Republikas
iedzīvotājiem, kas cieš konflikta sekas. Lai pēc iespējas ātrāk vardarbību nomaina
dialogs!” – sacīja pāvests.
„Karš ir neprāts, no kura cilvēce diemžēl nav
guvusi nekādu mācību. Cilvēki negrib saprast, ka naidu un ļaunumu var uzvarēt tikai
ar piedošanu un mīlestību”. Tādā veidā Svētais tēvs norādīja uz sestdien veikto vizīti
Foļjano di Redipuļjā, Itālijas ziemeļaustrumu rajonā. Tur viņš apmeklēja itāļu un
austro-ungāru kapsētas, kas glabā Pirmā pasaules kara upuru pīšļus.
„Upuru
skaits ir milzīgs, – sacīja Franciks. – Tiek lēsts, ka karā gājuši bojā aptuveni 8
miljoni karavīru un vairāk nekā 7 miljoni civiliedzīvotāju. Tas mums liek aizdomāties
par kara neprātu. Jā, tas ir neprāts, no kura cilvēce joprojām nav guvusi mācību.
Pēc Pirmā pasaules kara sekoja Otrais pasaules karš un daudzi citi. Tie notiek arī
šodien. Kad mēs beidzot apjēgsim, ka karš ir iznīcība. Aicinu visus raudzīties uz
krustā piesisto Jēzu, lai saprastu, ka naidu un ļaunumu varam uzvarēt tikai ar piedošanu
un mīlestību. Karš rada tikai ļaunumu un sēj nāvi.”
Tikšanās noslēgumā pāvests
apsveica Romas iedzīvotājus un svētceļniekus no Itālijas un citām valstīm. Atvadoties,
kā ierasti, Svētais tēvs aicināja lūgties par viņu, un novēlēja visiem jauku svētdienu
un garšīgas pusdienas.