Evaņģelizācija – visspilgtākā Baznīcas mātišķības izpausme

Visi esam aicināti ar atvērtu sirdi un prātu pieņemt Dieva Vārdu, ko ik dienas mums sniedz Baznīca, jo šis Vārds izmaina mūs no iekšienes un pārveido mūsu dzīvi – sacīja pāvests Francisks trešdienas vispārējās audiences laikā. Jau vairakkārt iepriekšējās katehēzēs viņš atgādināja, ka neviens nekļūst par kristieti pats ar saviem spēkiem. Mēs saņemam ticību no Baznīcas un augam Baznīcā. Tāpēc varam apgalvot, ka Baznīca ir Māte. Tieši Baznīcā saņemam dzīvi Kristū un kļūstam cits citam brāļi un māsas. Baznīcas mātišķībai Francisks veltīja 3. septembra katehēzes mācību, uzsverot, ka šī mātišķība vislabāk ir redzama evaņģelizācijā.

Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, vispirms pāvests norādīja, ka Baznīcas mātišķības paraugs ir Vissvētākā Jaunava Marija. Baznīcas mātišķība ir Marijas mātišķības turpinājums. Laikiem piepildoties, Marija ieņēma no Svētā Gara un laida pasaulē Dieva Dēlu. Baznīca, pateicoties Svētā Gara auglīgajai darbībai, turpina dzemdināt bērnus Kristū. Tā vienmēr klausās Dieva Vārdu un ir uzticīga Viņa mīlestības plānam. Jēzus piedzimšana Marijas klēpī ir priekšvēstnesis katra kristieša atdzimšanai Baznīcas klēpī. Dievmāti un Baznīcu vieno ļoti dziļas attiecības. Raugoties uz Mariju, saskatām skaisto un mīlestības pilno Baznīcas vaigu, un otrādi, skatoties uz Baznīcu, saskatām mīlošos Marijas vaibstus. Francisks uzsvēra, ka mēs, kristieši, neesam bāreņi. Mums ir sava māte. Šī māte ir Baznīca.

Katehēzes turpinājumā Svētais tēvs paskaidroja, kā izpaužas Baznīcas mātišķība. Baznīca ir mūsu māte, jo Kristībā tā mūs ir dzemdinājusi jaunai dzīvei. Turklāt, kopš tās dienas viņa par mums rūpējas. Baznīca gādā, lai mēs pieaugtu savā ticībā un rāda Dieva Vārda spēkā pestīšanas ceļu, sargājot mūs no ļaunā. Francisks piebilda, ka katrs bērns, saņemot Kristības sakramentu, kļūst par Baznīcas bērnu. „Baznīca saņēma no Jēzus Evaņģēlija dārgmantu”, viņš sacīja, „nevis, lai to paturētu sev, bet lai nesavtīgi dāvātu to citiem. Tieši šajā evaņģelizācijas kalpojumā īpašā veidā izpaužas Baznīcas mātišķība. Baznīca kā māte rūpējas par to, lai dotu saviem bērniem garīgo barību, kas atbalsta viņu kristīgo dzīvi un palīdz tiem nest augļus”.

Norādot, ka tādēļ visi esam aicināti ik dienas pieņemt Baznīcas sniegto Dieva Vārdu, pāvests atgādināja, ka šim Vārdam piemīt liels spēks. Dieva Vārds var mūs iekšēji pārveidot un izmainīt mūsu dzīvi – viņš uzsvēra. Runājot precīzāk, šāds spēks piemīt tikai Dieva Vārdam. Tikai Dieva Vārds spēj izmainīt mūs pašos sirds dziļumos. Šo Vārdu saņemam nekur citur kā Baznīcā. Tieši Māte Baznīca šī Vārda spēkā var paveikt mūsos radikālas pārmaiņas. Baznīca rāda ticīgajiem ceļu uz prieka pilnu un mierīgu dzīvi. Evaņģēlija gaismas apgaismoti un sakramentu žēlastības, sevišķi, Euharistijas stiprināti mēs varam orientēt savu dzīvi uz labo. Tādā veidā mēs varam drosmīgi un cerības pilni pārvarēt visas grūtības. Ejot pa pestīšanas ceļu, pa kuru mūs ved Baznīca, mēs saņemam spēku, lai pasargātu sevi no ļaunā. Baznīca aizstāv savus bērnus visdažādākajās briesmās, ko rada sātana klātbūtne pasaulē. Baznīca ved tos uz satikšanos ar Jēzu. Vienlaikus Baznīca mudina mūs arī būt modriem, nebūt naiviem un nepadoties ļaunā viltībām.

Katehēzes noslēgumā pāvests atgādināja, ka Baznīcu veidojam mēs visi. „Nedrīkstam aizmirst”, viņš uzsvēra, „ka Baznīca nav tikai priesteri vai bīskapi. Mēs visi esam Baznīca”. Tāpēc esam aicināti ar savu dzīvi liecināt, ka Baznīca ir māte, tas ir, piedot, iedrošināt citus un piepildīt ar paļāvību un cerību tāpat kā to dara katra māte, kura mīloši rūpējas par saviem bērniem. Baznīcas mātišķība izpaužas arī mūsu spējā pieņemt vienam otru, piedot un piepildīt ar cerību un mieru.

Uzrunājot vispārējās audiences laikā atsevišķās svētceļnieku grupas, Francisks apliecināja savu garīgo tuvumu visiem tiem, kuri šodien tiek pakļauti vajāšanām, aicināja lūgties par mieru Eiropā un pasaulē, kas mūsdienās ir tik ļoti vajadzīgs, un atgādināja, lai vienmēr, sevišķi, kad runa ir par darbu, tiktu respektēta katras personas cieņa. „Kārtējo reizi uzstājīgi atgādinu, lai virsroku gūtu nevis savtīgās dzīšanās pēc labuma loģika, bet solidaritātes un taisnīguma loģika”, sacīja pāvests. Ikviena jautājuma, tai skaitā, jautājumu par darbu centrā vienmēr ir jāizvirza persona un tās cieņa. Ar darbu nedrīkst spēlēties! Tas, kurš naudas, biznesa un lielākas peļņas dēļ atņem cilvēkiem darbu, lai zina, ka tādā veidā viņš atņem personas cieņu”.

Sveicot jaunlaulātos, Svētais tēvs atzina, ka, lai šodien apprecētos, ir vajadzīga drosme. „Jūs esat drosmīgi”, viņš sacīja. Lai saglabātu savstarpējo uzticību un mīlestība kļūtu aizvien patiesāka un stiprāka, laulātiem jācenšas dzīvot ciešā kontaktā ar Dievu.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta