Korejas tauta ar lielu prieku un nepacietību gaida ierodamies pāvestu. Jau vēstīts,
ka Franciska vizītes galvenie pasākumi ir piedalīšanās VI Āzijas Jauniešu dienās un
vairāk nekā simts mocekļu pasludināšana par svētīgiem. Brīdī, kad tika oficiāli paziņots
par pāvesta vizīti, korejiešu ticīgie sāka intensīvi lūgties par tās labu norisi.
Katoliskās Baznīcas vadītāji izveidoja vairākas komisijas. Piemēram, pastorālās aprūpes
komisijas uzmanības lokā ir gan jaunieši, gan cienījama vecuma ļaudis. 10. augustā
sākās Āzijas katoļu jauniešu tikšanās, kas pirmo reizi tiek organizēta Korejas Republikā.
Pasākumā piedalās vairāk nekā 10 tūkstoši jauniešu no dažādām Āzijas kontinenta valstīm.
Publicēti bukleti, kurā sniegta detalizēta informācija ne tikai par pāvesta vizītes
norisi, bet arī 124 ticības mocekļu ceļu uz svētumu. Beatifikācijas svinības notiks
16. augustā. Pirmo reizi Seulas Mākslas muzejā atklāta korejiešu mocekļiem veltīta
izstāde. Atgādinām, ka 1984. gadā pāvests Jānis Pāvils II pasludināja par svētiem
103 mocekļus.
Korejas katoļu televīzija translēs pāvesta vizīti, kas ir vairāku
mēnešu gaidīts notikums. Ņemot vērā sociālo, ekonomisko, kultūras un politisko situāciju,
korejiešu tauta, īpaši Baznīca cer, ka pāvesta klātbūtne un viņa teiktie vārdi, dos
jaunu impulsu, spēkus un gaismu evaņģelizācijas darbam Korejas Republikā.
„Manas
aizlidošanas dienā aicinu ticīgos vienoties lūgšanā par Koreju un visu Āziju,” – īsi
pirms došanās ceļā savā „Twitter” kontā ierakstīja pāvests Francisks. 13. augusta
pēcpusdienā Svētais tēvs automašīnā ieradās Romas starptautiskajā lidostā, kur notika
īsa atvadu ceremonija. Tajā piedalījās Itālijas premjerministrs Matteo Renci un citas
amatpersonas.
Pāvests trešdien uzsāka ceļojumu uz Dienvidkoreju. Franciskam
tas ir trešais ārzemju ceļojums. 2013. gada jūlijā viņš viesojās Brazīlijā un 2014.
gada maijā veica vizīti Svētajā Zemē. Ceļojums uz Tālo Austrumu zemi ilgs no 13. līdz
18. augustam. Seulā pāvests ieradīsies 14. augustā plkst.10.30 pēc vietēja laika.
„Koreja, celies un ietērpies gaismā!” – tāds ir vizītes moto. Tās ietvaros pāvests
tiksies ar valsts amatpersonām, bīskapiem, jauniešiem un Laju apustulāta līderiem,
kā arī vadīs dievkalpojumus un beatificēs 124 mocekļus, kuri atveda dzīvību par Kristu
laika posmā no 1791. līdz 1868. gadam, kad Korejā valdīja Čosonu dinastija. Paulu
Junu Dži Čunnu un viņa 123 biedrus Seulas arhibīskaps nosauca par lielo svētuma piemēru.
„Plaukstošā
Baznīca Āzijā” – tā Katoļu baznīcu Korejā sauc gan reliģiju pētnieki, gan paši ticīgie.
1999. gadā Āzijas kontinentā viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Toreiz viņš apmeklēja
Indiju. Dienvikoreju – „misiju zemi”, kurā katru gadu tiek nokristīti aptuveni 100
tūkstoši bērnu, viņš apmeklēja divas reizes – 1984. un 1989. gadā.
Pāvests
Francisks nekad nav šaubījies, ka trešajam ārzemju ceļojumam jānotiek Azijas kontinentā,
kur katoļu skaits ir tikai divi procenti. Visvairāk katoļu dzīvo Dienvidkorejā, Filipīnās
un Vjetnamā. Jau vēstīts, ka nākamā gada janvārī Francisks apmeklēs Filipīnas un Šrilanku.
Pēc dažu žurnālistu domām, pāvests Francisks labprāt apmeklētu arī Japānu, ejot spāņu
jezuīta Pedro Arrupes pēdās, kurš Uzlēcošās saules zemē ir pavadījis daudzus gadus.
Viens
no vizītes Korejas Republikā mērķiem ir piedalīties Āzijas Jauniešu dienu svinībās,
kas no 10. līdz 17. augustam norisinās Dečonas pilsētā. Pasākumā piedalās 10 tūkstoši
jauniešu no 23 Āzijas valstīm. Vizītes laikā Francisks beatificēs 124 ticības mocekļus
un lūgsies par mieru un izlīgumu abu Koreju starpā.
Dienvidkorejas Bīskapu
konferences vadītājs Peters Uil Kangs paudis cerību, ka pāvesta vizīte veicinās izlīguma
un miera procesa atsākšanu abu valstu starpā. Savukārt spāņu franciskānis Hokse Murguzurs,
kurš šajā valstī strādā jau 46 gadus, izteicies, ka katoļu uzticība Kristus mācībai
veicina ticības izplatīšanos Korejā. 73 gadus vecais franciskāņu tēvs ir atbalsta
punkts daudziem korejiešu ticīgajiem, kuri ir gatavi palīdzēt nabagiem un cietošajiem.
Basku zemē dzimušais misionārs piebildis, ka korejiešu katoļu skatījumā Francisks
ir morālā autoritāte, kas „ved visus cilvēkus pie Kristus.”