Kādas ir mūsu prioritātes?

Darbosimies kopā, lai veidotu miera tiltus un veicinātu izlīgšanu, sevišķi tajās vietās, kur kara šausmas izcieš gan musulmaņi, gan kristieši – raksta kardināls Žans Luī Torāns musulmaņiem adresētā vēstījumā, noslēdzoties Ramadana laikam. Pagājušajā gadā šādu vēstījumu personīgi parakstīja pāvests Francisks. Vairākas citas reizes viņš pie musulmaņiem vērsās ar vārdiem „mūsu brāļi un māsas” (sal. Angelus, 11.08.2013). Patiesi, kristieši un musulmaņi ir brāļi un māsas. Viņi ir vienas Dieva radītās cilvēku saimes locekļi – uzsvērts Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes izdotajā dokumentā. Šogad publicētā vēstījuma temats: „Ceļā uz autentisku brālību starp kristiešiem un musulmaņiem”. Tā autori apliecina, ka viņu sirsnīgajiem vēlējumiem musulmaņiem pievienojas arī Francisks.

Minētās padomes prezidents, kard. Torāns, un tās sekretārs, pr. Migels Anhels Ajuso atgādina vārdus, ko 1982. gadā, vēršoties pie musulmaņu līderiem, teica sv. Jānis Pāvils II: „Mēs visi, kristieši un musulmaņi, dzīvojam zem tā paša žēlsirdīgā Dieva saules. Mēs, gan vieni, gan otri, ticam uz vienu Dievu, cilvēka Radītāju. Mēs sludinām, ka Dievs ir visvarens un aizstāvam cilvēka personas cieņu. Mēs pielūdzam Dievu un apliecinām savu pilnīgo paļāvību Viņam. Tātad, mēs patiesi varam saukt sevi par brāļiem un māsām ticībā uz vienu Dievu”. Kardināls Torāns piebilst, ka varam pateikties Dievam par visu to, kas mums ir kopīgs, taču esam aicināti apzināties arī atšķirības. Mēs esam aicināti apzināties nepieciešamību veidot auglīgu dialogu, kas balstītos uz savstarpēju cieņu un draudzību. Smeļoties iedvesmu kopīgajās vērtībās un patiesas draudzības stiprinātiem, mums kopīgi jāstrādā taisnīguma, miera, cilvēktiesību un katras personas cieņas veicināšanas labā.

Vēstījumā norādīts, ka katram vajadzētu justies atbildīgam par nabagiem, slimajiem, bāreņiem, migrantiem, cilvēku tirdzniecības upuriem un tiem, kuri cieš no dažādām atkarībām. Bez tam, katram jādara visu iespējamo, lai atvieglotu to ģimeņu slogu, kuras cieš ekonomiskās krīzes sekas un bieži vien ir spiestas dzīvot šķirti. Ja ikviens apzināsies savu atbildību, rīkosies gudri un prātīgi, tad arī izdosies mazināt saspīlējumus un vairot kopējo labumu. Vēstījuma noslēgumā tiek atgādināts, ka reliģijas var būt par harmonijas avotu un veicināt visas sabiedrības labumu. Tā autori mudina pārdomāt, kādas ir mūsu prioritātes. Vai savu prioritāšu saraksta priekšgalā novietojam izlīgšanu, taisnīgumu, mieru un attīstību?

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta