Reliģijas lietu institūtu (IOR), sauktu par „Vatikāna banku”, turpmāk vadīs 51 gadu
vecais franču finansists Žans Batists de Fransjū. Viņš ir precējies, četru bērnu tēvs,
katoļu nevalstiskās organizācijas „Pasaules jaunatnes apvienība”, kas iestājas ģimeņu
labā, loceklis. Līdz šim finanšu sektorā ieņēmis augstākos amatus. Ekskluzīvā intervijā
Vatikāna Radio jaunais IOR vadītājs atzina, ka priekšā ir ļoti svarīgs uzdevums, uz
ko viņš raugās vairāk kā uz misiju.
„Man uzticēts nopietns uzdevums, jo īpaši
tādēļ, ka es turpināšu līdzšinējā prezidenta Ernsta fon Freiberga iesākto darbu”,
sacīja de Fransjū.” Tas ir darbs, kuru veicot, vajadzīga liela pazemība, jo IOR spēlē
svarīgu lomu daudzām kongregācijām un diecēzēm pasaulē. Tam ir arī būtiska nozīme
visu Svētā Krēsla administratīvo un finansiālo lietu kārtošanas perspektīvā. Tas ir
svarīgs uzdevums, ko es pieņemu ar prieku. Es uz to raugos vairāk kā uz misiju un
ceru, ka spēšu atbildēt uz mani liktajām gaidām”.
Jaunais „Vatikāna bankas”
prezidents norādīja, ka saskaņā ar pāvesta Franciska vēlmi, šai iestādei jākalpo trūkumcietēju
atbalstam un ticības izplatīšanai. Tāpēc pirmais jautājums ir par to, kā šo uzdevumu
IOR ik dienas konkrēti īstenos. Otrais jautājums saistās ar caurspīdīgumu. Katrā gadījumā
IOR nevajadzētu atšķirties no pārējām lielajām banku institūcijām – atzina de Fransjū.
Šai iestādei tāpat kā visām bankām jārespektē starptautiskās normas. Liela uzmanība
ir jāpievērš klientiem. Jāgādā par to, lai atbildētu klientu vajadzībām, lai atbildētu
kongregāciju un diecēžu vajadzībām – vai tas būtu apkalpošanas vai produktu kvalitātes
līmenī.
Žans Batists de Fransjū precizēja, ka IOR, kaut arī tautā tiek saukts
par „Vatikāna banku”, saskaņā ar statūtiem, nav banka, bet ir finanšu iestāde, kas
pilda bankas funkcijas. Tās galvenais mērķis ir kalpošana Svētajam Krēslam un ar to
saistītajām institūcijām, un visas darbības šī mērķa labā balstās uz katoliskās morāles
vērtībām. Jautāts par IOR slēgšanas iespējamību, jaunais prezidents atbildēja, ka
Svētajam tēvam vajadzēja izvērtēt šādu iespēju, lai apzinātos iestādes pastāvēšanas
nepieciešamību. Iepazīstoties ar Svētā Krēsla ekonomiskajām un finanšu struktūrām,
jaunais IOR vadītājs atklāja, ka šo struktūru darbība notiek diezgan vienkāršotā līmenī.
Pēdējo piecpadsmit vai divdesmit gadu laikā tās nav tik strauji attīstījušās kā visa
pārējā finanšu pasaule. Tas ir saprotams, jo ir pietrūcis ekspertu un finanšu institūciju
ir vadījuši kardināli un bīskapi, kuru primārais darbības lauks ir cits.
„Tāpēc
ir svarīgi, un tas ir tas, ko Svētais tēvs patiešām grib darīt, lai tiktu piesaistīts
aizvien vairāk dažādu administratīvās un finanšu jomas profesionāļu”, atzina IOR prezidents.
„Šodien mēs runājam par IOR, bet paskatieties, kas pilnā sparā notiek daudzās citās
jomās. Svarīga sadarbība starp garīdzniecību un katoļu ekspertiem. Tas viss tāpēc,
lai palīdzētu Baznīcai, lai stiprinātu Baznīcas un Svētā tēva darbību.
Atgādinām,
ka kopš 2013. gada sākuma Reliģijas lietu institūtu vadīja Ernsts fon Freibergs no
Vācijas, kurš noslēdza reformu pirmo posmu.
J. Evertovskis / VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta