Pāvests tiekas ar Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta delegāciju
Tāpat kā ik vasaru, piedalīties Romas Katoliskās Baznīcas debesīgo aizbildņu, svēto
Pētera un Pāvila svētkos atkal ir ieradusies Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta
delegācija. Svētku priekšvakarā atsevišķā audiencē to pieņēma pāvests Francisks. Viņš
pastāstīja, ka dzīvā atmiņā glabā nesen notikušās tikšanās ar mīļoto brāli Bartolomeju.
„Kopējā svētceļojuma laikā pa Svēto Zemi, varējām atkal izbaudīt tā apskāviena žēlastību,
ko pirms 50 gadiem Svētajā Jeruzalemes pilsētā pieredzēja mūsu priekšgājēji Atenagors
I un Pāvils VI,” teica Francisks. Viņš atgādināja, ka šis pravietiskais žests deva
izšķirošu impulsu gājumam, kas, pateicoties Kungam, nav apstājies. „Uzskatu par īpašu
Kunga dāvanu to, ka tais svētajās vietās kopā varējām pagodināt svētvietas, vienoties
lūgšanā Kristus kapa vietā, kur ar rokām varējām sataustīt mūsu cerības pamatu,” teica
pāvests. Viņš atcerējās, ka tikšanās prieks atkal valdīja šim svētceļojumam noslēdzoties
Romā, kad kopā ar Izraēlas un Palestīnas prezidentiem pāvests Francisks un patriarhs
Bartolomejs I varēja pacelt lūgšanu pie Dieva par mieru Svētajā Zemē.
Pāvests
teica, ka vienotība ir dāvana, no kuras Visaugstākais dod žēlastību smelties ikreiz,
kad Svētā Gara spēkā spējam raudzīties viens uz otru ar ticības acīm, atpazīt vienam
otru Dieva mūžīgās gribas plānā, nevis tajā, ko ir nesušas mūsu grēku vēsturiskās
sekas. „Ja Svētā Gara vadīti, iemācīsimies vienmēr raudzīties cits uz citu, tad mūsu
gājums būs vēl raitāks un veiklāka būs mūsu sadarbība daudzās ikdienas dzīves jomās,
kas mūs laimīgi vieno jau tagad,” teica Francisks Konstantinopoles ekumeniskās delegācijas
locekļiem.
Pāvests novēlēja, lai Starptautiskās jauktās komisijas darbs varētu
būt par šīs dziļās sapratnes izpausmi, par šīs „ceļos veidotās” teoloģijas izpausmi.
Tad arī pārdomas par tādiem jēdzieniem kā primāts un sinodalitāte, universālās Baznīcas
komūnija, Romas bīskapa kalpošana, nebūs nedz akadēmisks uzdevums, nedz arī vienkāršs
disputs par nesamierināmām nostājām. Svētais tēvs mudināja ar drosmi un uzticību atvērties
Svētā Gara darbībai, iekļauties Kristus skatienā uz savu Baznīcu, šai garīgā ekumenisma
gājumā, ko ir stiprinājusi daudzu mūsu brāļu moceklība, kuri, atzīstot Jēzu Kristu,
ekumenismu ir paveikuši ar savām asinīm. Svētais tēvs pateicās Konstantinopoles ekumeniskās
delegācijas locekļiem par viņu klātbūtni svēto Pētera un Pāvila svētkos un apliecināja
cieņu, draudzību un mīlestību Kristū.