Dievs veido saiknes, kas atbrīvo, nevis sasaista

Nelielu veselības problēmu dēļ pāvests Francisks piektdienas vakarā nevarēja doties iepriekš plānotajā vizītē uz Vissvētās Jēzus Sirds universitāti un Romas Džemelli klīniku. Viņa vietā šeit ieradās kardināls Andželo Skola, kurš celebrēja Svēto Misi un teica pāvesta sagatavotu homīliju. Ielūkosimies tās saturā. Pāvests atzīmē, ka Dievs mūs ir izredzējis un vienojies ar mums ar neredzamu saikni. Vienojies nevis tāpēc, ka mēs esam uzticīgi, bet tāpēc, ka Kungs ir uzticīgs un pacieš mūsu neuzticību, mūsu vilcināšanās un kritienus.

„Dievs nebaidās saistīties,” raksta Francisks. Tas var likties savādi, jo dažreiz Dievu saucam par Absolūto, kas burtiskā tulkojumā nozīmē „atraisīts, neatkarīgs, bezgalīgs”. Patiesībā mūsu Tēvs absolūts ir vienmēr un tikai mīlestībā. Mīlestības dēļ Viņš izveido derību ar Ābramu, Īzaku, Jēkabu un tā tālāk. Viņš mīl saiknes, veido saiknes, saiknes, kas atbrīvo, nevis sasaista.

Pāvests atzīmē, ka šodien uzticība ir vērtība, kas piedzīvo krīzi, jo vienmēr cenšamies rast izmaiņas, iedomātus jauninājumus, pakļaujot kompromisam mūsu eksistences un mūsu ticības saknes. Bez uzticības savām saknēm sabiedrība nespēj virzīties uz priekšu. Tā var panākt lielu tehnisku progresu, taču ne integrālu visa cilvēka un visu cilvēku progresu.

Dieva uzticīgā mīlestība uz savu tautu pilnībā ir parādījusies un īstenojusies Jēzū Kristū, kurš, godinot Dieva saikni ar savu tautu, ir tapis par mūsu vergu, ir atmetis savu godību un pieņēmis kalpa formu. Savā mīlestībā Viņš nepadevās pret mūsu nepateicību un pat pret noliegšanu. Jēzus paliek uzticīgs, Viņš nekad nepieviļ, arī tad, kad esam kļūdījušies, Viņš vienmēr gaida, lai piedotu. Tāda ir žēlsirdīgā Tēva seja. Šī Kunga mīlestība un uzticība izpaužas Viņa sirds pazemībā: Jēzus nav nācis, lai iekarotu cilvēkus kā valdnieki un šīs pasaules varenie, bet ir nācis, lai ar lēnprātību un pazemību dāvātu mīlestību. Arī Jēzus Vissvētās Sirds svētku jēga ir aizvien vairāk atklāt un likt sevi apņemt Kristus mīlestības pazemīgajai uzticībai un lēnprātībai, kas ir Tēva mīlestības atklāsme. Mēs varam izbaudīt šīs mīlestības maigumu gan veselības, gan arī nespējas un slimības laikā.

Dieva uzticība mūs māca pieņemt dzīvību kā Viņa mīlestības notikumu un ļauj mums liecināt par šo mīlestību brāļiem pazemīgā un lēnprātīgā kalpošanā. Vēršoties pie Džemelli klīnikas mediķiem un pārējā personāla, kas pieder Jēzus Vissvētās Sirds vārdā nosauktajai universitātei, pāvests saka, ka tieši to viņi ir aicināti darīt – nest slimniekiem kaut nedaudz Kristus Sirds mīlestības un darīt to ar kompetenci un profesionalitāti. Tas nozīmē palikt uzticīgiem vērtībām, ko universitātes dibinātājs, franciskāņu tēvs Agostino Džemelli lika tās pamatā, lai apvienotu ticības apgaismotus zinātniskos pētījumus ar kvalificētu kristīgo profesionāļu sagatavošanu.

„Kristū mēs kontemplējam Kunga uzticību,” saka pāvests. Katrs Jēzus žests, katrs vārds liek atspīdēt Tēva žēlsirdīgajai un uzticīgajai mīlestībai. Viņa priekšā Svētais tēvs aicina pajautāt: kāda ir mana mīlestība pret tuvāko? Vai protu būt uzticīgs? Vai varbūt sekoju tikai savam noskaņojumam un simpātijām? Katrs no mums var atbildēt savā sirdsapziņā. Taču visi varam teikt Kungam: „Kungs Jēzu, dari manu sirdi aizvien līdzīgāku Tavējai, pilnu mīlestības un uzticības!”

I. Šteinerte/VR