Publicēts ģimenei veltītās Bīskapu Sinodes darba dokuments

„Ar ģimeni saistītie pastorālie izaicinājumi evaņģelizācijas kontekstā” – par šādu tematu šī gada oktobrī Vatikānā norisināsies Bīskapu Sinodes ārkārtējā ģenerālā asambleja. 26. jūnijā notika tai veltītā darba dokumenta Instrumentum Laboris prezentācija. Dokuments ir izstrādāts, balstoties uz no visas pasaules bīskapu konferencēm saņemtajām atbildēm uz 38 jautājumiem par ģimenes tematu. To, sadarbībā ar ekspertiem, sagatavoja Bīskapu Sinodes ģenerālsekretariāta padome.

Vairāk nekā 70 lappušu garais teksts sastāv no prezentācijas, priekšvārda, deviņām nodaļām un noslēguma. Pirmās četras nodaļas ir ietvertas pirmajā daļā, kas ir veltīta ģimenes Evaņģēlijam, turpmākās trīs nodaļas atrodam otrajā daļā, kur tiek runāts par mūsdienu ģimeņu grūtībām un ar tām saistītajiem pastorālajiem izaicinājumiem, bet pēdējās divas nodaļas apkopotas trešajā daļā, kur tiek skarts jautājums par to, kā palīdzēt laulātajiem būt atvērtiem dzīvībai, atbildīgiem un nodot tālāk ticību savā ģimenē.

Dokumenta pirmajā daļā vispirms parādīts, kāds ir Dieva plāns attiecībā uz laulību un ģimeni. Jautājums tiek traktēts Svēto Rakstu un Baznīcas dokumentu gaismā. Ģimene balstās uz laulību starp vīrieti un sievieti, kuri savukārt ir radīti pēc Dieva attēla un līdzības, un ir aicināti pieņemt un nodot tālāk dzīvību, tādējādi līdzdarbojoties ar Kungu. Pēc tam tiek norādīts, ka Baznīcas mācību par ģimeni ticīgie pazīst visai vāji. Tā iemesls zināmā mērā ir pašu priesteru vājā sagatavotība un neprasme attiecīgi traktēt laulības un ģimenes jautājumus, sevišķi tos, kas attiecas uz seksualitāti un prokreāciju. Instrumentum Laboris veidotāti, balstoties uz saņemtajām anketām, atzīst, ka Baznīcas mācība no ticīgo puses tiek pieņemta daļēji. Caurmērā tie saka „jā” cilvēka dzīvības aizstāvēšanai, bet pretojas mācībai par dzimstības regulēšanu, laulības šķiršanu un pirmslaulību attiecībām. Šāda pieeja ir arī mūsdienu sabiedrībā valdošā individuālisma, materiālisma un „atmešanas kultūras” sekas. Tāpēc lai nodotu tālāk Baznīcas mācību, svarīgi atrast jaunas pieejas un jaunus izteiksmes veidus, kā arī veikt nopietnu pastorālo darbinieku sagatavošanu. Dokumentā liela vērība tiek veltīta dabiskā likuma izpratnei. Ja šī izpratne tiek izkropļota, tad nonākam pie gendera ideoloģijas vai atmetam vajadzību solīt laulātajiem savstarpēju uzticību „līdz nāve mūs šķirs”. Runājot par cilvēka personas aicinājumu Kristū, pirmajā daļā izskan prasība, lai ģimenes labā iestātos valsts, proti, lai ģimenes locekļiem būtu darbs, lai tie varētu saņemt izglītību, pienācīgu veselības aprūpi utml.

Bīskapu Sinodei veltītā darba dokumenta otrajā daļā tiek runāts par mūsdienu izaicinājumiem, ar kādiem ģimenēm nākas saskarties: vājā tēva loma, šķiršanos sekas, vardarbība pret sievietēm un bērniem, mazgadīgo izmantošana, narkotikas, alkohols un azartspēles, atkarība no sociālajiem tīkliem, kas neļauj veidoties dialogam ģimenē un atņem brīvo laiku savstarpējām attiecībām. Bez tam, Instrumentum Laboris pievērš uzmanību tam, kā darbs ietekmē ģimenes dzīvi un attiecības, un norāda, ka cilvēki sagaida konkrētu atbalstu, piemēram, algu noregulējumā vai nodokļu politikas jautājumā arī no Baznīcas. Citi izaicinājumi, kas skar mūsdienu ģimenes, ir bezdarbs, nabadzība, migrācija, patēriņa mentalitāte, kari un laulāto piederība atšķirīgām kristīgajām konfesijām vai reliģijām un no tās izrietošās grūtības bērnu audzināšanas jomā. Dokumenta veidotāji neslēpj arī lielo ieļaunojuma problēmu, ko izraisa Baznīcas locekļi. Runa ir par seksuālajiem skandāliem, pedofiliju, dažu priesteru pasaulīgo dzīvesveidu vai noraidošo nostāju pret tiem, kuri ir šķīrušies, un pret vientuļajiem vecākiem. Šo un citu problēmu dēļ zūd ticamība Baznīcai. Tekstā liela uzmanība tiek veltīta to stāvoklim, kuri ir šķīrušies un izveidojuši jaunas attiecības. Vai ir iespējams panākt, lai Baznīca pret šiem cilvēkiem izrādītu lielāku pretimnākšanu un žēlsirdību, un kā vienlaikus nepieļaut ideju par kaut kādas „katoliskās šķiršanās” iespējamību? Caur šo dokumentu kārtējo reizi tiek atgādināts, ka Baznīcas uzdevums nav tiesāt, bet ar mātišķu mīlestību pieņemt visus savus bērnus. Tas, ka laulātie, kuri ir šķīrušies un izveidojuši jaunas attiecības, netiek pielaisti pie sakramentiem, nenozīmē ka viņi tiek izslēgti no kristīgās dzīves un no attiecībām ar Dievu. Instrumentum Laboris sniedz arī atbildi, piemēram, uz jautājumu, ko darīt priesterim, ja Kristību bērnam lūdz viendzimuma partneri.

Trešā daļa ir veltīta atvērtības dzīvībai jautājumam un atbildīgai audzināšanai. Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, dokumentā tiek atzīts, ka laulātajiem ir vājas Baznīcas mācības par atvērtību dzīvībai zināšanas. Daudzi maldīgi uzskata, ka dzimstības regulēšanas dabiskās metodes ir mazāk efektīvas par kontraceptīvajiem līdzekļiem. Tāpēc lielāku vērību vajadzētu pievērst izglītošanai šajā jomā, turklāt, atvēlēt šim jautājuma vietu arī priesteru formācijā, jo bieži vien izrādās, ka priesteriem nav zināšanu par dabiskajām dzimstības regulēšanas metodēm un viņi nespēj sniegt laulātajiem vajadzīgo palīdzību. Instrumentum Laboris sagatavotāji aicina veicināt tādu mentalitāti, kas ir atvērta jaunai dzīvībai. Runājot par ticības tālāknodošanu ģimenē, tiek parādīts, piemēram, ko darīt, ja sakramentus saviem bērniem lūdz vecāki, kuru pašu kristīgā dzīve un laulība nav sakārtotas. Dokumentā uzsvērts, ka Baznīcai jābūt pretimnākošai, jo bieži vien bērni ir tie, kuri evaņģelizē vecākus.

Instrumentum Laboris noslēdzas ar pāvesta Franciska sarakstīto lūgšanu, ko viņš skaitīja „Angelus” laikā Svētās Ģimenes svētkos, 2013. gada 29. decembrī. Šī gada oktobrī gaidāmās Bīskapu Sinodes ģenerālā asambleja būs „ārkārtējā” asambleja, jo tā saistās ar aplūkojamā temata lielo aktualitāti un steidzamību. Bīskapu galvenais uzdevums būs padziļināti izvērtēt vietējo Baznīcu iesniegtās atbildes par laulību un ģimeni. Savukārt dzīvē īstenojamās pastorālās vadlīnijas tiks aplūkotas kārtējās Sinodes laikā 2015. gada oktobrī.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta