„Tas, kurš tiesā citus, ir liekulis,” apgalvoja pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē.
Francisks atgādināja, ka vienīgais tiesnesis ir Dievs, bet tas, kuru tiesā citi, vienmēr
var paļauties uz Jēzus aizstāvību un uz Svēto Garu.
Runājot par tiem, kuri
vēlas tiesāt citus, pāvests teica, ka viņi uzurpē sev stāvokli, kas neietilpst viņu
kompetencē. Pie tam, viņi ir sakautie, jo tie kļūs par žēlsirdības trūkuma upuriem.
Tas notiek, ja viņi tiesā savu brāli.
Izlasījis šīsdienas Evaņģēlija lasījumu
par skabargu un baļķi, Svētais tēvs norādīja, ka vārds „liekuļi”, ko Jēzus vairākkārt
attiecina uz likuma zinātājiem, ir adresēts jebkuram, kurš tiesā brāli. Tie, kas to
dara, dara tūlīt, nekavējoties, kamēr Dievs, lai tiesātu, ļauj paiet kādam noteiktam
laikam.
„Tāpēc tas, kurš tiesā, kļūdās. Kļūdās gluži vienkārši tāpēc, ka ieņem
vietu, kas viņam nepiederas. Taču viņš ne tikai kļūdās, bet ievieš arī sajukumu. Viņš
ir tik pārņemts ar gribu tiesāt, tik ļoti, ļoti pārņemts, ka skabarga brāļa acī neļauj
viņam gulēt. Bet es vēlos to skabargu izraut… Un tai pašā laikā viņš neievēro baļķi
savā acī. Viņš jauc lietas, jo domā, ka baļķis ir tā skabarga. Viņš jauc realitāti.
Tas, kurš tiesā, kļūst par sakauto, savu dzīvi viņš beidz slikti, jo ar tādu pašu
mēru tiesās viņu. Tiesātājs, kurš kļūdās, piešķirot sev Dieva vietu, kurš ir augstprātīgs
un šķiet sev pašpietiekams, iet pretim sakāvei. Un kā šī sakāve izpaudīsies? Izpaudīsies
tā, ka viņš tiks tiesāts ar tādu pašu mēru, ar kādu tiesāja citus.”
Turpinot,
pāvests vēlreiz atgādināja, ka vienīgais tiesnesis ir Dievs, taču dažiem – tiem, kuri
atdarina Jēzus attieksmi, Viņš piešķir tiesāšanas varu šīszemes virsū. Pāvests atgādināja,
ka Jēzus Tēva priekšā nekad nenosoda. Tieši pretēji, Viņš aizstāv! Viņš ir pirmais
Mierinātājs. Vēlāk Viņš sūta otru Mierinātāju – Svēto Garu. Viņš ir aizstāvis. Tēva
priekšā Viņš aizstāv no tiesāšanas. Un kas ir tiesātājs? Bībelē par tiesātāju sauc
dēmonu, Sātanu. Jēzus tiesās – jā! Tas notiks pasaules beigās, taču šobrīd Viņš iestājas
mūsu labā, Viņš mūs aizstāv…
„Galu galā,” teica Francisks, „tas, kurš tiesā,
ir šīspasaules valdnieka atdarinātājs. Viņš vienmēr iet aiz cilvēkiem, lai tiesātu
tos Tēva priekšā.” Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja lūgties, lai Kungs dod žēlastību
atdarināt Jēzu – mūsu un citu cilvēku aizbildni, aizstāvi, advokātu. Un neatdarināt
to otru, kurš beigās mūs var sakaut.
„Ja mēs vēlamies iet pa Jēzus ceļu, tad
mums ir jābūt nevis par citu personu tiesnešiem, bet gan par aizstāvjiem Tēva priekšā.
Ja es redzu, ka cits dara slikti, vai iešu viņu aizstāvēt? Nē! Taču paklusē un ej
par viņu lūgties, un aizstāvi viņu Tēva priekšā, kā to dara Jēzus. Lūdzies par viņu,
bet netiesā! Jo, ja to darīsi, arī tevi tiesās, kad nodarīsi kaut ko sliktu. Atcerēsimies
to labi un mums tas nāks par labu ikdienas dzīvē, tad, kad rodas vēlēšanās tiesāt
citus, aprunāt citus, kas arī ir tiesāšanas forma.”