Trešdienas, 18. jūnija, vispārējās audiences laikā pāvests iesāka jaunu katehēžu ciklu
par Baznīcu. Runāt par Baznīcu savā ziņā nozīmē runāt par savu māti, par savu ģimeni.
Baznīca neaprobežojas ar priesteriem vai ar bīskapiem, kas dzīvo Vatikānā – uzsvēra
Francisks. Baznīca nav nekāda privāta asociācija vai nevalstiska organizācija. Mēs
visi veidojam Baznīcu. Visi kristieši ir mātes Baznīcas bērni. Baznīca ir Dieva mīlestības
svētīta tauta. Turklāt, Baznīca nav radusies pēkšņi kādā laboratorijā. To nodibināja
Jēzus. Baznīca ir tauta, kurai ir ļoti sena vēsture, un tās veidošanās sākās jau krietnu
laiku pirms Jēzus ierašanās pasaulē. Runājot par to, kā radās Baznīca, pāvests norādīja
uz divām lietām, tādējādi atklājot, kur meklējams tās skaistums.
Baznīcas
aizsākumi meklējami jau Vecajā Derībā ar Ābrahama paaicināšanu. Dievs prasa Ābrahamam
atstāt savu zemi un doties nezināmā virzienā – uz zemi, ko Viņš tam rādīs. Francisks
paskaidroja, ka šis aicinājums neskar Ābrahamu vienu pašu, bet tas attiecas uz visu
viņa ģimeni, radiem un tiem, kas kalpo viņa mājās. Dievs viņam apsola svētību – lielu
daudzumu pēcnācēju. Šeit nonākam pie pirmā svarīgā elementa: sākot ar Ābrahamu, Dievs
veido tautu, lai tā nestu svētību visām zemes tautām. Turklāt, tieši šīs tautas vidū
dzimst Jēzus. Kas attiecas uz otro elementu, jāņem vērā, ka ne jau Ābrahams veido
ap sevi tautu, bet Dievs to dzemdina. Dievs izrāda iniciatīvu. Dievs arī mūs uzrunā,
un mēs varam vērsties pie Viņa. To sauc par lūgšanu. Dievs veido tautu no visiem tiem
cilvēkiem, kuri klausās Viņa Vārdu un, uzticoties Viņam, dodas ceļā.
Vienīgais
nosacījums ir uzticēšanās Dievam – uzsvēra Svētais tēvs. Ja tu uzticies Dievam, klausi
Viņu un dodies ceļā, tu veido Baznīcu. Dievs iet mums pa priekšu. Iniciatīva pieder
Viņam. Kad mēs nonākam galā, Viņš mūs jau gaida. Viņš mūs aicina un liek doties ceļā.
Tā ir Dieva mīlestība. Kāds varētu iebilst: „Bet, tēvs, es tam neticu, jo mana dzīve
ir bijusi pārāk nesmuka. Kā es varu iedomāties, ka Dievs mani gaida?”. Tomēr Dievs
tevi patiešām gaida! Neskatoties uz to, ka biji liels grēcinieks, Dievs tevi gaida,
pie tam, vēl jo vairāk gaida. Viņš gaida ar lielu mīlestību. Lūk, šeit slēpjas Baznīcas
skaistums, proti, Baznīca mūs ved pie šī Dieva, kurš mūs gaida – teica Francisks.
Mēs ik dienas saskaramies ar egoismu. Mēs pamanām, cik nocietināta ir mūsu
sirds. Redzam, ka nav viegli sekot Jēzum. Tomēr Dievs mums piedod un gaida mūs! Kad
atzīstam, ka esam grēcinieki, Dievs piepilda mūs ar savu žēlsirdību un mīlestību.
Viņš vienmēr mums piedod! Tādā veidā mēs varam augt un veidoties kā Viņa tauta, kā
Baznīca. Nevis mēs ar savu bravūru vai saviem nopelniem veidojam Baznīcu, bet Dievs
to dara ar savu mīlestību. Līdz ar to, mēs varam justies droši Viņa maigajās rokās
un pie Viņa mīlošās sirds. Katehēzes noslēgumā pāvests norādīja, ka Baznīcas uzdevums
ir būt par svētību visām zemes tautām. Mēs esam aicināti lūgt žēlastību uzticīgi sekot
Jēzum, klausīties Viņa Vārdu un būt par svētību citiem, tas ir, būt par Dieva mīlestības
zīmi saviem līdzcilvēkiem. Francisks piebilda, ka kristietis ir tas, kurš nes citiem
svētību. Viņš ar savu dzīvi pagodina Dievu un svētī citus cilvēkus.
Piektdien,
20. jūnijā, tiks atzīmēta Pasaules Bēgļu dienu. Tā ir veltīta tiem, kuri ir spiesti
atstāt savu zemi, bēgot no konfliktiem un vajāšanām. Šajā sakarā vispārējās audiences
noslēgumā pāvests vērsās pie visas pasaules sabiedrības ar uzstājīgu aicinājumu. „Šo
brāļu bēgļu skaits turpina pieaugt, un šajās pēdējās dienās tūkstošiem cilvēku atkal
bija spiesti pamest savas mājas, lai izglābtos. Miljoni ģimeņu, miljoni dažādām reliģijām
piederošo bēgļu no daudzām zemēm piedzīvo traģēdijas un ievainojumus, ko būs grūti
dziedināt. Būsim viņiem tuvi, dalīsimies viņu bailēs un nedrošībā par nākotni, tādējādi
konkrētā veidā atvieglinot viņu ciešanas”, mudināja Francisks. Svētais tēvs piebilda,
ka savā laikā arī Jēzus kopā ar Mariju un Jāzepu bija spiests doties bēgļu gaitās,
lai glābtu dzīvību. Jēzus bija bēglis. Viņš devās uz Ēģipti. Pāvests aicināja lūgt
Dievmāti, kurai ir labi zināmas bēgļu ciešanas, lai viņa būtu līdzās šiem mūsu brāļiem
un māsām.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta