Pāvests mudina ticīgos vienoties lūgšanā par mieru
Uzrunājot Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Debesu Karaliene, priecājies” sapulcējušos
svētceļniekus, pāvests aicināja lūgties par svētdienas vakarā Vatikānā plānoto tikšanos
ar Izraēlas prezidentu Šimonu Peresu un Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmudu
Abasu. Runa ir par lūgšanas par mieru tikšanos, uz kuru minētos prezidentus Francisks
uzaicināja savas nesenās vizītes Svētajā Zemē laikā. „Tas ir vēsturisks notikums”,
uzsvēra Svētais tēvs pēc Vasarsvētku Euharistijas svinībām. „Tas tiek rīkots, lai
izlūgtu no Dieva miera dāvanu Svētajai Zemei, Tuvajiem Austrumiem un visai pasaulei”,
viņš sacīja. Lūgšanā paredzēta arī Konstantinopoles ekumeniskā patriarha Bartolomeja
I piedalīšanās. „Gribu pateikties visiem, kuri gan atsevišķi, gan kopā lūdzās un lūdzas
par šo tikšanos, kā arī tiem, kuri garīgi pievienosies mūsu lūgšanai. Paldies! Liels
paldies”, teica pāvests.
Runājot par Vasarsvētkiem, Francisks uzsvēra, ka
līdz ar Svētā Gara atnākšanu viss atdzimst un pārveidojas. Vasarsvētki iezīmē Baznīcas
rašanos un tās atklāšanos pasaulei. Pirmkārt, viens no šo svētku pamatelementiem ir
pārsteigums. Mūsu Dievs ir pārsteigumu Dievs. Visi to zinām – atzina Svētais tēvs.
Neviens vairs neko negaidīja no mācekļiem. Likās, ka viņi ir piedzīvojuši sakāvi.
Taču Vasarsvētkos skaitliski mazā mācekļu grupiņa saņem no Dieva lielu spēku un Dieva
Vārds izplatās ar vēl neredzētu sparu. Jaunā vēsts par to, ka Kristus ir dzīvs, tiek
sludināta ar jaunu izteiksmes veidu, tas ir, universālajā mīlestības valodā. Francisks
atgādināja, ka arī Baznīcai, ja tā ir dzīva, jāprot pārsteigt. Pretējā gadījumā, tā
būtu vāja, slima, mirusi Baznīca.
Otrkārt, Baznīca ir aicināta izraisīt zināmu
satraukumu, sagādāt neērtības. Tai jāpamudina cilvēkus uzdot sev svarīgus jautājumus
un mainīt savu dzīves veidu. Pāvests atgādināja, ka kristietības pirmsākumos daži
gribēja, lai Jēzus mācekļi klusē, jo tie radīja „nekārtība”. Arī šodien daudzi to
pašu gaida no kristiešiem. Daudziem liekas, ka būtu labāk, ja kristieši paklusētu.
Taču augšāmcēlies Kristus mūs sūta pasaulē. Baznīca nepadodas. Tā nav nekāds rotājuma
elements. Tā nebaidās iziet ārā, satikt cilvēkus, lai sludinātu tai uzticēto vēsti
pat tad, ja šī vēsts traucē vai izraisa sirds nemieru; pat tad, ja šī vēsts varbūt
sagādā problēmas un dažreiz noved pie moceklības. Runājot tēlainā valodā, Svētais
tēvs piebilda, ka Baznīca apskauj pasauli un reizē atstāj to brīvu. Līdzīgi ir ar
Svētā Pētera laukuma kolonnām. Tās ir kā divas atvērtas rokas, kas skauj laukumu,
bet to nenoslēdz. Tāpat ir ar Baznīcu. Mēs, kristieši, esam brīvi, un Baznīca grib,
lai mēs būtu brīvi – uzsvēra Francisks.
J. Evertovskis / VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta