Kristīgajā laulībā vadīties pēc Jēzus mīlestības uz Baznīcu!

„Uzticīga, neatlaidīga un auglīga,” ar šīm trim īpašībām pāvests raksturoja kristīgo laulību. Pirmdienas rīta Svētajā Misē Francisks paskaidroja, ka tās ir mīlestības izpausmes, ar kādām Jēzus izturas pret savu Līgavu Baznīcu. „Trīs Jēzus mīlestības,” proti, pret Tēvu, pret māti Mariju un pret Baznīcu. „Liela ir Jēzus mīlestība tieši pret šo pēdējo,” uzsvēra pāvests, piebilstot, ka Jēzus apprecēja Baznīcu mīlestības dēļ. Viņa Līgava ir skaista, svēta un reizē grēciniece, bet Viņš to mīl vienalga.

Dievkalpojuma laikā kopā ar pāvestu pie altāra atradās trīs dažāda vecuma laulāto pāri. Ar viņiem kopā pāvests pateicās par sasniegto. Sprediķī par piemēru viņš turpināja likt Jēzus mīlestību:

„Tā ir uzticīga mīlestība, neatlaidīga mīlestība. Viņš nekad nepagurst mīlēdams savu Baznīcu. Tā ir auglīga mīlestība. Uzticīga mīlestība – Jēzus ir uzticīgs. Svētais Pāvils vienā no savām vēstulēm saka: „Ja tu atzīsti Kristu, Viņš tevi atzīs Tēva priekšā. Ja tu noliedz Kristu, Viņš noliegs arī tevi. Ja neesi uzticīgs Kristum, Viņš paliks uzticīgs, jo Viņš nevar noliegt pats sevi.”” Uzticība ir Jēzus mīlestības pati būtība. Un Jēzus mīlestība pret savu Baznīcu ir uzticīga. Šī uzticība ir kā gaisma pār laulību. Mīlestības uzticība. Vienmēr!”

Vienmēr uzticīga, taču nekad nepagurstoša savā neatlaidībā. Tieši kā Jēzus mīlestība pret savu Līgavu. Tādai ir jābūt kristīgajai laulībai:

„Laulības dzīvei ir jābūt neatlaidīgai, jābūt neatlaidīgai! Pretējā gadījumā mīlestība nevar iet uz priekšu. Neatlaidība mīlestībā, skaistos un smagos brīžos, kad ir problēmas – problēmas ar bērniem, ekonomiskās problēmas, problēmas šeit, problēmas tur. Taču mīlestība paliek neatlaidīga, tā iet uz priekšu, vienmēr meklējot lietu atrisinājumu, lai saglabātu ģimeni. Neatlaidīgi! Katru rītu vīrietis un sieviete pieceļas un ved uz priekšu savu ģimeni.”

Trešā iezīme – auglība. „Jēzus mīlestība,” norādīja pāvests, „Baznīcu dara auglīgu ar jauniem bērniem, ar kristībām, un Baznīca aug ar šo laulāto auglību.” Laulībā šī auglība dažreiz var būt pakļauta pārbaudījumiem, kad nerodas bērni, vai kad viņi ir slimi. „Šais pārbaudījumos,” teica pāvests, „ir laulāto pāri, kas raugās uz Jēzu un smeļas to auglīguma spēku, kurš Viņam ir pret savu Baznīcu.” Tai pašā laikā ir lietas, kas Jēzum nepatīk, proti, sterilas laulības, kas tādas ir laulāto izvēles dēļ:

„Šīs laulības, kurās netiek gribēti bērni, kas vēlas palikt neauglīgas. Šī labklājības kultūra pirms kādiem desmit gadiem mūs ir pārliecinājusi: labāk dzīvot bez bērniem. Tā ir labāk. Ja tu vari doties un izzināt pasauli, ja vari doties atvaļinājumā, ja vari iegādāties māju laukos, tad baudīsi mierīgu dzīvi… Bet varbūt labāk un ērtāk ir iegādāties nelielu sunīti, divus kaķus, un mīlestība tiek veltīta diviem kaķiem un sunītim. Vai tas nav tiesa? Jūs būsiet to pamanījuši, vai ne? Un beigās šādā laulībā atnāk vecums un vientulība, atnāk ļaunas vientulības rūgtums. Šī laulība nav auglīga. Tā nedara to pašu, ko Jēzus dara ar savu Baznīcu. Viņš to dara auglīgu!”

I. Šteinerte/VR